Kordova (Spānija)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu Spānijā. Par citām jēdziena Kordova nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kordova
Córdoba
—  administratīvais centrs  —
Cordoba, Roman Bridge and Mosque-Cathedral.jpg
Flag of Kordova
Karogs
Kordova
Ģerbonis
Kordova
Red pog.png
Kordova
Koordinātas: 37°53′0″N 4°46′0″W / 37.88333, -4.76667
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Autonomais reģions Andalūzija
Province Kordovas province
Dibināta 169. g.p.m.ē.
Platība
 - Kopējā 1 255 24 km²
Augstums vjl 120 m
Iedzīvotāji (2008)
 - kopā 325 453
 - blīvums 260/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta kods 14001–14014
Mājaslapa: www.cordoba.es
Kordovas katedrāle

Kordova (spāņu: Córdoba) ir pilsēta Spānijas dienvidos, Andalūzijā, Kordovas provinces administratīvais centrs. Tā atrodas Sjerra-Morena kalnāja nogāzē, Gvadalkviviras upes labajā krastā. Pilsēta pastāvēja jau Romas impērijas laikā.

Mūsdienu Kordova ir moderna vidēja lieluma pilsēta ar vairāk kā 320 tūkstošiem iedzīvotāju. Vecpilsētā ir saglabājušies daudzi arhitektūras pieminekļi no laikiem, kad Kordova bija Kordovas kalifāta galvaspilsēta.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir uzskats, ka Kordovu dibinājuši senie feniķieši, taču pirmās ticamās liecības par so pilsētu nāk no Romas impērijas laikiem. Šī pilseta bija Romas kolonija un saucās Korduba. Šeit piedzima senās Romas dzejnieki un filozofi Seneka Vecākais, Seneka Jaunākais, Lukāns (Marcus Annaeus Lucanus). Par vestgotu valdīšanas laiku attiecībā ua Kordovu ir maz ziņu.

711. gadā Pireneju pussalā ienāca mauru iekarotāji Tarika ben Saida vadībā. Virzoties uz Toledo, Tariks ben Saids atstāja nelielu vienību Kordovas aplenkšanai. Pilsētas komendants nolēma pretoties, taču nodevības dēļ pilsēta tika ieņemta. Apmēram piecdesmit gadus pēc pilsētas ieņemšanas, Kordovu par savu rezidenci izvēlējās Abderahmans I no Omejadu dinastijas. Viņa valdīšanas laikā Kordova sāka strauji attīstīties. Šajā laikā pilsētā bija ap 500 tūkst. Iedzīvotāju (t.i. vairāk, kā jebkurā citā tā laika Eiropas pilsētā). Tika uzbūvētas daudzas mošejas, 800 skolas, 600 viesnīcas, 900 pirtis un 50 slimnīcas. 9.-10. gadsimtos Kordovā bija zinātnes un kultūras ziedu laiki. Šeit attīstījās kultura. Arābu pasaulē un vēlak arī Eiropā Kordova tika saukta par «otro Bagdādi», «pasaules rotu», «zinātnes mājvietu». Kordovas universitātē mācījās ap 10 tūkst. studentu. Praktiski visi Kordovas iedzīvotāji prata lasīt. Pilsētā bija 70 bibliotēkas, lielākā no tām Hakema II bibliotēka tika atklāta 915. gadā un tajā bija ap 400 tūkst. grāmatu. Tikai grāmatu katalogs sastāvēja no 44 sējumiem. Neviena Eiropas bibliotēka nevarēja sacensties ar to.

929. gadā Kordovas emīrs Abderahmans III pasludināja sevi par kalifu un neatkarību no Arābu kalifāta ar centru Bagdādē. 11. gs. berberu iebrukuma un savstarpējo nesaskaņu rezultātā kalifāts izira. Bet 1236. gadā Rekonkista gaitā Kordovu atkaroja spāņi Ferdinanda III vadībā.