Reliģiskās prasības ASV valsts amatpersonām

  Štati, kuru konstitūcijās ir noteiktas reliģiskās prasības valsts amatpersonām

  Štati, kuru konstitūcijās nav noteiktas reliģiskās prasības valsts amatpersonām

Reliģiskās prasības valsts amatpersonām ir likumos noteikti ierobežojumi ieņemt valsts amatus kādu reliģiju piederīgajiem vai ateistiem. ASV federālajā līmenī šādas prasības ir aizliegtas ar ASV Konstitūciju, bet atsevišķās ASV pavalstīs jeb štatos šādas prasības pastāv.

Reliģiski motivēti ierobežojumi amatu ieņemšanai ASV teritorijā sākās britu koloniju laikā, kad par oficiālu ticību tika atzīts anglikānisms, savukārt katoļticīgajiem kolonistiem bija aizliegts piedalīties vēlēšanās un ieņemt pārvaldes amatus. Pēc ASV Neatkarības iegūšanas, 1788. gadā stājoties spēkā ASV Konstitūcijai, uz reliģiskās piederības balstīti ierobežojumi Savienoto Valstu līmenī tika aizliegti.

1961. gadā ASV Augstākā tiesa izskatīja lietu "Torkaso pret Votkinsu", kurā tā pieņēma lēmumu par labu ateistam Torkaso, kurš, stājoties notāra amatā, nevēlējās zvērēt Dievam, kā to noteica Mērilendas Konstitūcija. Šis Augstākās tiesas lēmums nevarēja nenoteikt par pienākumu mainīt štatu likumus, taču tas radīja precedentu, pēc kura līdzīgus lēmumus, atzīstot štata konstitūcijas noteiktus pantus par neatbilstošiem ASV Konstitūcijai, pieņēma arī atsevišķu štatu tiesas.

Mūsdienās reliģiskas prasības valsts amatus ieņemošajiem ir noteiktas šādu štatu konstitūcijās: Teksasa, Ārkanzasa, Misisipi, Tenesī, Ziemeļkarolīna, Dienvidkarolīna, Pensilvānija, Mērilenda. Tās neierobežo kaut kādu konfesiju pārstāvjus, bet izpaužas kā nosacījums, ka valsts amatpersonām faktiski jābūt monoteistiem.