Rencēnmuiža
| Rencēnmuiža | |
|---|---|
| mazciems | |
  Rencēnmuiža | |
| Koordinātas: 57°44′51″N 25°31′17″E / 57.74750°N 25.52139°EKoordinātas: 57°44′51″N 25°31′17″E / 57.74750°N 25.52139°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Valmieras novads |
| Pagasts | Rencēnu pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,277 km2 |
| Iedzīvotāji (2007)[1] | |
| • kopā | 20 |
| Pasta nodaļa | LV-4232 |
Rencēnmuiža ir ciems Valmieras novada Rencēnu pagastā pie autoceļa V112. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 6 km no pagasta centra Rencēniem, 29 km no novada centra Valmieras un 120 km no Rīgas. Rencēnmuiža sastāv no Rencēnu muižas (Rantzenhof) kompleksa ēkām, no kurām pirmā celta 1562. gadā.[3]
Muižas komplekss
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muižas kompleksā šobrīd ir saglabājušās sekojošas ēkas:[4]
- 1886. gadā celtā "Jaunā pils"
- 1835. gadā celtā kungu māja "Rozes", saukta arī Vidus māja
- 1891. gadā celtais degvīna jeb spirta brūzis
- 19. gs. vidū celtais krogs
- 19. gs. vidū celtās muižas kūtis un staļļi
- Pienotava
Pēc arhīva datiem, muižas kompleksā ir bijušas 45 ēkas, ieskaitot ugunsdzēsēju depo un spēkstaciju.[3][4]
Pie teritorijas pieder arī 6,2 ha Ainavu parks ar eksotiskiem kokiem, krūmiem, ozolu aleju un kaskādēs savienotiem 5 dīķiem.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
| ||||||||||||||||||
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rencēnmuiža jeb Rantzenhof pirmoreiz minēta Hermaņa Enzeliņa rakstos sākot ar 1588.gadu, kas minēts kā Rencēnu muižas dibināšanas gads.[6].
1744. gadā galma kambarjunkurs grāfs Karls fon Zīverss no galma virsceremonijmeistara grāfa Canti (Zanty) atpērk Rencēnus un līdz ar to arī Rencēnmuižu.[7] No 1749. līdz 1836. gadam muižā, kungu mājā, dzīvo barona Karla fon Zīversa dzimta.[3] 1761. gadā īpašumu atpērk Vidzemes muižniecības maršals, landrāts Frīdrihs Vilhelms fon Zīverss.[7]
No 1842. gada ir barona Krīgsmaņa dzimtas īpašums.
1944. gadā muižas teritoriju šķērsoja 2. Pasaules kara frontes līnija, kā dēļ apšaudēs cieta muižas spirta brūzis.[4]
Padomju Savienības okupācijas laikā teritorijā darbojās kolhozi "Ozols" un "Zelta druva".[3]
Mūsdienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākot ar 2014.gadu Latvijā pazīstams acu ārsts Fēlikss Lūkins ir iegādājies vairākas Rencēnmuižas ēkas un veic renovācijas, atjaunojot muižas "Jauno pili", spirta brūzi, pienotavu[8] ar plašāku plānu izveidot šeit ar lauksaimniecību saistītu uzņēmējdarbību.[9].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Rencēnmuižu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ «Informācija par objektu: Rencēnmuiža». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 21. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 News.lv: VIETA - Rencēnmuiža Arhivēts 2020. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē., Inese Birzkope, Latvijai – 100. Domā. Izzini. Stāsti!
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Vietas.lv: Rencēnu muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. februārī. Skatīts: 2020. gada 13. februārī.
- ↑ OSP
- ↑ «BurtniekuNovads.lv: Rencēnu muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 2. janvārī. Skatīts: 2020. gada 13. februārī.
- ↑ 7,0 7,1 «Jānis Baltiņš, Grāfu fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. februārī. Skatīts: 2020. gada 13. februārī.
- ↑ Rencēnmuiža: jaunas ēras sākums Arhivēts 2020. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē., E-Liesma, 2013
- ↑ Rencēnmuiža: pēc pirmā renesanses gada Arhivēts 2020. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē., E-Liesma, 2014
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |