Rencēnmuiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rencēnmuiža
mazciems
Rencēnmuiža (Latvija)
Rencēnmuiža
Rencēnmuiža
Koordinātas: 57°44′51″N 25°31′17″E / 57.74750°N 25.52139°E / 57.74750; 25.52139Koordinātas: 57°44′51″N 25°31′17″E / 57.74750°N 25.52139°E / 57.74750; 25.52139
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Burtnieku novads
Pagasts Rencēnu pagasts
Iedzīvotāji (2007. gada 26. janvārī)[1]
 • kopā 20
Pasta nodaļa LV-4232

Rencēnmuiža ir ciems Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie autoceļa V112. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 6 km no pagasta centra Rencēniem, 16 km no novada centra Burtniekiem un 120 km no Rīgas. Rencēnmuiža sastāv no Rencēnu muižas (Rantzenhof) kompleksa ēkām, no kurām pirmā celta 1562. gadā.[2]

Muižas komplekss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas kompleksā šobrīd ir saglabājušās sekojošas ēkas:[3]

  • 1886. gadā celtā "Jaunā pils"
  • 1835. gadā celtā kungu māja "Rozes", saukta arī Vidus māja
  • 1891. gadā celtais degvīna jeb spirta brūzis
  • 19. gs. vidū celtais krogs
  • 19. gs. vidū celtās muižas kūtis un staļļi
  • Pienotava

Pēc arhīva datiem, muižas kompleksā ir bijušas 45 ēkas, ieskaitot ugunsdzēsēju depo un spēkstaciju.[2][3]

Pie teritorijas pieder arī 6,2 ha Ainavu parks ar eksotiskiem kokiem, krūmiem, ozolu aleju un kaskādēs savienotiem 5 dīķiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rencēnmuiža jeb Rantzenhof pirmoreiz minēta Hermaņa Enzeliņa rakstos sākot ar 1588.gadu, kas minēts kā Rencēnu muižas dibināšanas gads.[4].

1744. gadā galma kambarjunkurs grāfs Karls fon Zīverss no galma virsceremonijmeistara grāfa Canti (Zanty) atpērk Rencēnus un līdz ar to arī Rencēnmuižu.[5] No 1749. līdz 1836. gadam muižā, kungu mājā, dzīvo barona Karla fon Zīversa dzimta.[2] 1761. gadā īpašumu atpērk Vidzemes muižniecības maršals, landrāts Frīdrihs Vilhelms fon Zīverss.[5]

No 1842. gada ir barona Krīgsmaņa dzimtas īpašums.

1944. gadā muižas teritoriju šķērsoja 2. Pasaules kara frontes līnija, kā dēļ apšaudēs cieta muižas spirta brūzis.[3]

Padomju Savienības okupācijas laikā teritorijā darbojās kolhozi "Ozols" un "Zelta druva".[2]

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot ar 2014.gadu Latvijā pazīstams acu ārsts Fēlikss Lūkins ir iegādājies vairākas Rencēnmuižas ēkas un veic renovācijas, atjaunojot muižas "Jauno pili", spirta brūzi, pienotavu[6] ar plašāku plānu izveidot šeit ar lauksaimniecību saistītu uzņēmējdarbību.[7].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Informācija par objektu: Rencēnmuiža». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 21. decembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 News.lv: VIETA - Rencēnmuiža Archived 2020. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē., Inese Birzkope, Latvijai – 100. Domā. Izzini. Stāsti!
  3. 3,0 3,1 3,2 «Vietas.lv: Rencēnu muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. februārī. Skatīts: 2020. gada 13. februārī.
  4. «BurtniekuNovads.lv: Rencēnu muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 2. janvārī. Skatīts: 2020. gada 13. februārī.
  5. 5,0 5,1 Jānis Baltiņš, Grāfu fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā.
  6. Rencēnmuiža: jaunas ēras sākums Archived 2020. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē., E-Liesma, 2013
  7. Rencēnmuiža: pēc pirmā renesanses gada Archived 2020. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē., E-Liesma, 2014