Rencēnmuiža

Vikipēdijas lapa
Rencēnmuiža
mazciems
Rencēnmuiža (Latvija)
Rencēnmuiža
Rencēnmuiža
Koordinātas: 57°44′51″N 25°31′17″E / 57.74750°N 25.52139°E / 57.74750; 25.52139Koordinātas: 57°44′51″N 25°31′17″E / 57.74750°N 25.52139°E / 57.74750; 25.52139
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Valmieras novads
Pagasts Rencēnu pagasts
Platība
 • Kopējā 0,277 km2
Iedzīvotāji (2007)[1]
 • kopā 20
Pasta nodaļa LV-4232

Rencēnmuiža ir ciems Valmieras novada Rencēnu pagastā pie autoceļa V112. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 6 km no pagasta centra Rencēniem, 29 km no novada centra Valmieras un 120 km no Rīgas. Rencēnmuiža sastāv no Rencēnu muižas (Rantzenhof) kompleksa ēkām, no kurām pirmā celta 1562. gadā.[3]

Muižas komplekss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas kompleksā šobrīd ir saglabājušās sekojošas ēkas:[4]

  • 1886. gadā celtā "Jaunā pils"
  • 1835. gadā celtā kungu māja "Rozes", saukta arī Vidus māja
  • 1891. gadā celtais degvīna jeb spirta brūzis
  • 19. gs. vidū celtais krogs
  • 19. gs. vidū celtās muižas kūtis un staļļi
  • Pienotava

Pēc arhīva datiem, muižas kompleksā ir bijušas 45 ēkas, ieskaitot ugunsdzēsēju depo un spēkstaciju.[3][4]

Pie teritorijas pieder arī 6,2 ha Ainavu parks ar eksotiskiem kokiem, krūmiem, ozolu aleju un kaskādēs savienotiem 5 dīķiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
196987—    
198920−77.0%
GadsIedz.±%
200020+0.0%
200720+0.0%

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rencēnmuiža jeb Rantzenhof pirmoreiz minēta Hermaņa Enzeliņa rakstos sākot ar 1588.gadu, kas minēts kā Rencēnu muižas dibināšanas gads.[6].

1744. gadā galma kambarjunkurs grāfs Karls fon Zīverss no galma virsceremonijmeistara grāfa Canti (Zanty) atpērk Rencēnus un līdz ar to arī Rencēnmuižu.[7] No 1749. līdz 1836. gadam muižā, kungu mājā, dzīvo barona Karla fon Zīversa dzimta.[3] 1761. gadā īpašumu atpērk Vidzemes muižniecības maršals, landrāts Frīdrihs Vilhelms fon Zīverss.[7]

No 1842. gada ir barona Krīgsmaņa dzimtas īpašums.

1944. gadā muižas teritoriju šķērsoja 2. Pasaules kara frontes līnija, kā dēļ apšaudēs cieta muižas spirta brūzis.[4]

Padomju Savienības okupācijas laikā teritorijā darbojās kolhozi "Ozols" un "Zelta druva".[3]

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot ar 2014.gadu Latvijā pazīstams acu ārsts Fēlikss Lūkins ir iegādājies vairākas Rencēnmuižas ēkas un veic renovācijas, atjaunojot muižas "Jauno pili", spirta brūzi, pienotavu[8] ar plašāku plānu izveidot šeit ar lauksaimniecību saistītu uzņēmējdarbību.[9].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Rencēnmuižu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. «Informācija par objektu: Rencēnmuiža». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 21. decembrī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 News.lv: VIETA - Rencēnmuiža Arhivēts 2020. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē., Inese Birzkope, Latvijai – 100. Domā. Izzini. Stāsti!
  4. 4,0 4,1 4,2 «Vietas.lv: Rencēnu muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. februārī. Skatīts: 2020. gada 13. februārī.
  5. OSP
  6. «BurtniekuNovads.lv: Rencēnu muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 2. janvārī. Skatīts: 2020. gada 13. februārī.
  7. 7,0 7,1 «Jānis Baltiņš, Grāfu fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. februārī. Skatīts: 2020. gada 13. februārī.
  8. Rencēnmuiža: jaunas ēras sākums Arhivēts 2020. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē., E-Liesma, 2013
  9. Rencēnmuiža: pēc pirmā renesanses gada Arhivēts 2020. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē., E-Liesma, 2014