Hermanis Enzeliņš

Vikipēdijas lapa
Hermanis Enzeliņš
Hermanis Enzeliņš.jpg
2. Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1867. gada 2. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Kauguru pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1953. gada 14. novembrī (86 gadu vecumā)
Valsts karogs: Rietumvācija Fārele, Rietumvācija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latviešu zemnieku savienība
Dzīvesbiedrs(-e) Marija Enzeliņa

Hermanis Enzeliņš (1867. gada 2. septembris — 1953. gada 14. novembris) bija Latvijas sabiedrisks darbinieks un politiķis. Bijis 2. Saeimas deputāts. Pārstāvējis Latviešu zemnieku savienību. Valodnieka Jāņa Endzelīna brālis.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hermanis Enzeliņš piedzima 1867. gada 2. septembrī Kauguru pagasta "Mičkēnos" lauksaimnieka ģimenē.[2][1] Beidzis Rubenes draudzes skolu un Valmieras apriņķa skolu, mācījies lauksaimniecību Lenču muižā.[1]

1896. gadā dibināja Kauguru bezmaksas bibliotēku.[1] 1898. gadā piedalījies Kauguru Lauksaimnieku biedrības dibināšanā. 1908. gadā tā tika pārsaukta par Baltijas Lauksaimniecības biedrību. Enzeliņš bija biedrības vadītājs, kā arī Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības priekšnieks.[2] No 1903. līdz 1905. gadam bija laikraksta "Valmieras Lauksaimnieks" redaktors, no 1910. līdz 1918. gadam un no 1924. līdz 1940. gadam — laikraksta "Zeme" redaktors, no 1929. līdz 1940. gadam laikraksta "Valmierietis" redaktors un līdzizdevējs.[1] Pirmā pasaules kara laikā organizējis bēgļu ievietošanu Valmieras apkaimes draudzēs.[2]

1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā no Latviešu zemnieku savienības saraksta.[2] Parlamentā strādājis līdz 1928. gadam. Apbalvots ar 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni [3] un Atzinības krustu. 1938. gadā kļuva par Tēvzemes balvas laureātu.[1]

Publicējis daudzus rakstus un vairākas grāmatas par lauksaimniecību. Daudz rakstījis par Ziemeļvidzemes pagātni. Lietišķs faktu izklāsts grāmatās "Atskats Trikātas novada senatnē" (1931), "Skati Valmieras pilsētas draudzes un novada pagātnē" (1932), "Skats Cēsu pilsētas novada pagātnē" (1936). Sarakstījis R. Tomsona biogrāfiju (Krājumā "Zemnieku cīņas pirmais posms", 1931).

1944. gadā devies trimdā uz Vāciju. Miris 1953. gada 14. novembrī Fārelē.[1] Apglabāts Gēsthahtes kapos Hamburgā.[1][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 «Endzeliņš, Hermanis». Valmieras Integrētā bibliotēka. Skatīts: 2015. gada 8. aprīlī.[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 46. lpp.
  3. «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928), 3. lpp., ieraksts nr. 300». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 16.11.2015.
  4. «Hermanis Enzeliņš». Beverīnas novads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. aprīlī.