Rietumslāvi

Rietumslāvi ir slāvu tautu grupa, kas lieto rietumslāvu valodas un dzīvo galvenokārt Centrāleiropas valstīs.

Vēsturiski rietumslāvu tautas ir ietekmējušas gan Romas katoļu baznīca, gan Rietumeiropas kultūra. s ietekmes rezultātā rietumslāvu zemēs, piemēram, Polijā, Čehijā un Slovākijā, izplatījās latīņu alfabēts un veidojās ciešāka saikne ar Rietumu kristietību, atšķiroties no austrumslāvu tautu pareizticīgajām tradīcijām. Turklāt Rietumeiropas kultūras ietekme sekmēja arī politisko un tiesisko institūciju attīstību, kā arī kultūras un zinātnes uzplaukumu renesanses un apgaismības laikmetā.
Tautas
[labot | labot pirmkodu]Lehītu grupa
[labot | labot pirmkodu]Čehu-slovāku grupa
[labot | labot pirmkodu]Sorbu grupa
[labot | labot pirmkodu]- Milceni (aptuveni 20–30 tūkstoši)
- Lauzicieši (mazāk nekā 10 tūkstoši)
Rietumslāvu valodas
[labot | labot pirmkodu]Rietumslāvu valodas atšķiras no austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu) un dienvidslāvu (horvātu, serbu, bulgāru u.c.) valodām gan pēc izrunas, gan gramatikas un leksikas. Fonētiski rietumslāvu valodām raksturīga skaidra līdzskaņu izruna, īpaši spēcīga skaņu mīkstināšana un sibilantie skaņas (piemēram, š, ž, č). Gramatikā tās saglabā bagātīgu locījumu sistēmu, bet var atšķirties dzimtes, vārdu kārtas un darbības vārdu lietojuma ziņā.
Leksiski rietumslāvu valodās ir vairāk aizguvumu no vācu un latīņu valodām.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumslāvi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
|