Rietumslāvi

Rietumslāvi ir slāvu tautu grupa, kas lieto rietumslāvu valodas un dzīvo galvenokārt Centrāleiropas valstīs.

Vēsturiski rietumslāvu tautas ir ietekmējušas gan Romas katoļu baznīca, gan Rietumeiropas kultūra. s ietekmes rezultātā rietumslāvu zemēs, piemēram, Polijā, Čehijā un Slovākijā, izplatījās latīņu alfabēts un veidojās ciešāka saikne ar Rietumu kristietību, atšķiroties no austrumslāvu tautu pareizticīgajām tradīcijām. Turklāt Rietumeiropas kultūras ietekme sekmēja arī politisko un tiesisko institūciju attīstību, kā arī kultūras un zinātnes uzplaukumu renesanses un apgaismības laikmetā.

Tautas

Lehītu grupa

Poļi (aptuveni 38 miljoni)
Silēzieši (aptuveni 0,5–2 miljoni (atkarībā no pašidentifikācijas))
Kašūbi (aptuveni 200–500 tūkstoši)
Gorali (aptuveni 300–500 tūkstoši)

Čehu-slovāku grupa

Čehi (aptuveni 10 miljoni)
Morāvieši (aptuveni 500 tūkstoši līdz 3 miljoni (atkarībā no identifikācijas))
Slovāki (aptuveni 5,5 miljoni)

Sorbu grupa

Milceni (aptuveni 20–30 tūkstoši)
Lauzicieši (mazāk nekā 10 tūkstoši)

Rietumslāvu valodas

Rietumslāvu valodas atšķiras no austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu) un dienvidslāvu (horvātu, serbu, bulgāru u.c.) valodām gan pēc izrunas, gan gramatikas un leksikas. Fonētiski rietumslāvu valodām raksturīga skaidra līdzskaņu izruna, īpaši spēcīga skaņu mīkstināšana un sibilantie skaņas (piemēram, š, ž, č). Gramatikā tās saglabā bagātīgu locījumu sistēmu, bet var atšķirties dzimtes, vārdu kārtas un darbības vārdu lietojuma ziņā.

Leksiski rietumslāvu valodās ir vairāk aizguvumu no vācu un latīņu valodām.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumslāvi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)