Pāriet uz saturu

Rievsiena

Vikipēdijas lapa
Rievsiena

Rievsiena (saukti arī par Larsena lokšņu pāļiem) ir inženiertehniskais risinājums, ko izmantoto būvbedres sienas izveidošanai, lai izvairītos no zemes nogruvumiem, ūdens piesārņojuma un izveidotu pagaidu vai pastāvīgu struktūru. Tās parasti tiek izgatavotas no tērauda, bet var būt arī no betona, polivinilhlorīda vai citiem materiāliem.[1] Rievsiena sastāv no savienotiem paneļiem, kurus iedzen zemē, veidojot stabilu un nepārtrauktu sienu. Rievsienas kopumā ir efektīvs un uzticams risinājums daudzos inženiertehniskos un būvniecības projektos, nodrošinot gan drošību, gan ilgtspējību.

Lokšņu tērauds

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rievsienu šķērsprofili var būt U, S, Z, L, Ω. Visizplatītākie profili pašlaik ir: L4, L5UM (inerces moments 76430 cm4/ tek. m, pretestības moments 3555 cm³/m, pāļa metra īpatnējais svars 113 kg/lineārs m, sienas īpatnējais svars 227 kg /m², PU-18 (garums no 6 līdz 12 m, B = 600 mm, A = 430 mm, S = 9 mm, T = 11,2 mm, pāļu svars 76,9 kg/m, inerces moments 38 650 cm 4/m, pretestības moments 1800 cm³/m).

Rievsienas mēle un grope var būt izgatavota gan no tērauda, ​​gan no polimēru materiāliem.

Rievsienu pāļus var uzstādīt gan iegremdējot pa vienai loksnei, gan savienotas lokšņu sekcijās no 3-7 lokšņu pāļiem (atkarībā no iegremdēšanas dziļuma, augsnes īpašībām un iegremdēšanas metodēm). Sekcijas tiek uzstādītas, iepriekš saliekot tās uz zemes virsmas, paceļot ar traversu uz pacelšanas iekārtām un pēc tam iegremdējot lokšņu pāļus, sākot no ārējām.

Rievsienu pāļu garums (iegremdēšanas dziļums) var sasniegt pat 34 metrus.

Rievsienas pāļu sakabināšanas metodes uzstādīšanas laikā:

  • dzīšana ar vibrējošo āmuru (visizplatītākā metode);
  • dinamiskā iedzīšana;
  • statiskā iedzīšana.
Tabula. Oglekļa tērauda rievsienu elementi atbilstoši standartam UNI EN 10248 -1
Nomenklatūra Raksturīgais tecēšanas spriegums Raksturīgs pārrāvuma spriegums
S240GP 240 MPa 340 MPa
S270GP 270 MPa 410 MPa
S320 GP 320 MPa 440 MPa
S355GP 355 MPa 480 MPa
S390 GP 390 MPa 490 MPa
S430 GP 430 MPa 510 MPa

Rievsienām ir izcila aizsardzība pret zemes noslīdēšanu un ūdens infiltrāciju, kas ir būtiski dziļās būvbedrēs un sarežģītās augsnēs.[2][3] Tās var izmantot gan pagaidu, gan pastāvīgiem projektiem, piemēram, būvbedrēs, ostu būvēs, dambju stiprināšanā, tuneļu izbūvē un citur. Rievsienas samontē uz vietas, izmantojot speciālas mašīnas, kas padara to uzstādīšanu ātru un efektīvu, kas ir īpaši svarīgi laika un izmaksu ziņā jūtīgos projektos. Tērauda rievsienas ir atkārtoti izmantojamas, un to uzstādīšana parasti rada mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, salīdzinot ar citām metodēm, piemēram, tradicionālo betona sienu būvniecību. Tās var izmantot ne tikai aizsardzībai pret zemes noslīdēšanu, bet arī kā ūdens barjeru, lai aizsargātu apbūves no ūdens iekļūšanas, vai kā noturības elementi krastu stiprināšanā.[4]

Rievsienas materiālu un uzstādīšanas izmaksas var būt augstākas nekā tradicionālajām metodēm, īpaši ja tiek izmantots augstas kvalitātes tērauds. Kaut arī rievsienas var tikt izmantotas dziļās būvbedrēs, to dziļums var būt ierobežots atkarībā no augsnes veida un ģeoloģiskajiem apstākļiem. Dažos gadījumos var būt nepieciešami papildu pasākumi stabilitātes nodrošināšanai. Lai gan tērauda rievsienas ir atkārtoti izmantojamas, to atkārtota izmantošana būvniecībā ir ierobežota, jo projektiem var būt specifisku izmēru un formu prasības. Tērauda rievsienas var izskatīties nepiemērotas vai nepievilcīgas dažu projektu kontekstā, īpaši ja tās ir redzamas virszemē ilgstoši. Tāpat tās ir pakļautas korozijai, īpaši ja tās ir saskarē ar sāļūdeni vai agresīvām ķīmiskām vielām, kas prasa papildus aizsardzību vai apkopi.

Piemēram, būvbedres dziļums 5 m, pretkritinena papildaugstums - 1 m, grunts granulometrija - Putekļi (mSi) > 0,0063 līdz ≤0,02. Aprēķināt rievsienas elementu pilno garumu.

Sānu grunts spiediens (Rankines teorija)

, kur

γ - grunts vienības svars, kN/m³, (skat tab.);

H - būvbedres dziļums, m;

Ka -​ aktīvais sānu spiediena koeficients, ko aprēķina: , kur

⁡ϕ - iekšējās berzes (nobiruma) leņķis konkrētai gruntij, ° (skat. tab.).

Iedzīšanas sākotnējais aprēķina dziļums: , kur

Kp - pasīvā spiediena koeficients:

Kopējais rievsienas garums: E=CEILING(H+D*kd+Hb;1) = CEILING(5+2,23*1,2+1;1)= 9 m, kur

CEILING - Excel funkcija, kura noapaļo uz augšu līdz tuvākajam veselajam metram;

kd- papildus drošības koeficients (1,2-1,30);

Hb - pretkritiena papildaugstums, m.

Tabula. Grunts vienības svars (γ) un iekšējās berzes (nobiruma) leņķis (ϕ)
Nr.p.k. Daļiņu izmēru frakcijas (simbols) Daļiņu izmēru sadalījums (mm) γ, kN/m³ ϕ, °
1 Māls (Cl) ≤0,002 16–18 10–20
2 Smalki putekļi (fSi) > 0,002 līdz ≤0,006 3 16–18 15–25
3 Vidēji putekļi (mSi) > 0,0063 līdz ≤0,02 16–18 20–25
4 Rupji putekļi (cSi) > 0,02 līdz ≤0,063 17–19 25–30
5 Putekļi (Si) > 0,002 līdz ≤0,063 16–19 20–30
6 Smalka smilts (fSa) > 0,063  ≤0,20 18–20 28–32
7 Vidēja smilts (mSa) > 0,20 līdz ≤0,63 18–20 30–34
8 Rupja smilts (cSa) > 0,63 līdz ≤2,0 18–21 32–36
9 Smilts (Sa) > 0,063 līdz ≤2,0 18–21 28–36
10 Smalka grants (fGr) >2,0  līdz ≤6,3 19–21 35–38
11 Vidēja grants (mGr) >6,3  līdz ≤20 19–22 36–40
12 Rupja grants (cGr) >20 līdz ≤63 20–23 38–42
13 Grants (Gr) >2,0 līdz ≤63 20–23 35–42
14 Akmeņi (Co) > 63 līdz ≤200 22–24 -
15 Laukakmeņi (Bo) > 200 līdz ≤630 22–25 -
16 Lieli laukakmeņi (lBO) > 630 23–26 -
  1. Krugmann, P. K.; Boschuk, J. Jr. Boschuk; Fang, H. Y. (March 1967). "Annotated bibliography on steel sheet pile structures" (PDF). Fritz Laboratory Reports. Atjaunināts: 2019-12-19.
  2. U. Smoltczyk. Geotechnical Engineering Handbook, Elements and Structures. Geotechnical Engineering Handbook. John Wiley & Sons, 2003. 451. lpp. ISBN 978-3-433-01451-6. Skatīts: 2019-12-19.
  3. Tianchi Zhao, Wenqi Ding, Lixin Wei, Weifeng Wu. The Behavior Analysis of a Cofferdam Constructed by Double Sheet Pile Wall Above Muck. GeoShanghai International Conference, 2017.
  4. Morley, J.; Waite, D.; O'brien, J. E. (2015). "Steel sheet piling in coast-protection works". Shoreline Protection 24. ISBN 978-0-7277-4933-8.