Rievsiena

Rievsiena (saukti arī par Larsena lokšņu pāļiem) ir inženiertehniskais risinājums, ko izmantoto būvbedres sienas izveidošanai, lai izvairītos no zemes nogruvumiem, ūdens piesārņojuma un izveidotu pagaidu vai pastāvīgu struktūru. Tās parasti tiek izgatavotas no tērauda, bet var būt arī no betona, polivinilhlorīda vai citiem materiāliem.^[1] Rievsiena sastāv no savienotiem paneļiem, kurus iedzen zemē, veidojot stabilu un nepārtrauktu sienu. Rievsienas kopumā ir efektīvs un uzticams risinājums daudzos inženiertehniskos un būvniecības projektos, nodrošinot gan drošību, gan ilgtspējību.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rievsienas pāļu grēda
Rievsienas elementu salaidums
Riensienas noekurošana
Rievsienas pāļa šķērsgriezums
Rievsienas montāžas tehnika
Rievsienas montāžas tehnika
Rievsienas Vibro dzinējs

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lokšņu tērauds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rievsienu šķērsprofili var būt U, S, Z, L, Ω. Visizplatītākie profili pašlaik ir: L4, L5UM (inerces moments 76430 cm⁴/ tek. m, pretestības moments 3555 cm³/m, pāļa metra īpatnējais svars 113 kg/lineārs m, sienas īpatnējais svars 227 kg /m², PU-18 (garums no 6 līdz 12 m, B = 600 mm, A = 430 mm, S = 9 mm, T = 11,2 mm, pāļu svars 76,9 kg/m, inerces moments 38 650 cm ⁴/m, pretestības moments 1800 cm³/m).

Rievsienas mēle un grope var būt izgatavota gan no tērauda, gan no polimēru materiāliem.

Rievsienu pāļus var uzstādīt gan iegremdējot pa vienai loksnei, gan savienotas lokšņu sekcijās no 3-7 lokšņu pāļiem (atkarībā no iegremdēšanas dziļuma, augsnes īpašībām un iegremdēšanas metodēm). Sekcijas tiek uzstādītas, iepriekš saliekot tās uz zemes virsmas, paceļot ar traversu uz pacelšanas iekārtām un pēc tam iegremdējot lokšņu pāļus, sākot no ārējām.

Rievsienu pāļu garums (iegremdēšanas dziļums) var sasniegt pat 34 metrus.

Rievsienas pāļu sakabināšanas metodes uzstādīšanas laikā:

dzīšana ar vibrējošo āmuru (visizplatītākā metode);
dinamiskā iedzīšana;
statiskā iedzīšana.

Tabula. Oglekļa tērauda rievsienu elementi atbilstoši standartam UNI EN 10248 -1
Nomenklatūra	Raksturīgais tecēšanas spriegums	Raksturīgs pārrāvuma spriegums
S240GP	240 MPa	340 MPa
S270GP	270 MPa	410 MPa
S320 GP	320 MPa	440 MPa
S355GP	355 MPa	480 MPa
S390 GP	390 MPa	490 MPa
S430 GP	430 MPa	510 MPa

Priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rievsienām ir izcila aizsardzība pret zemes noslīdēšanu un ūdens infiltrāciju, kas ir būtiski dziļās būvbedrēs un sarežģītās augsnēs.^[2]^[3] Tās var izmantot gan pagaidu, gan pastāvīgiem projektiem, piemēram, būvbedrēs, ostu būvēs, dambju stiprināšanā, tuneļu izbūvē un citur. Rievsienas samontē uz vietas, izmantojot speciālas mašīnas, kas padara to uzstādīšanu ātru un efektīvu, kas ir īpaši svarīgi laika un izmaksu ziņā jūtīgos projektos. Tērauda rievsienas ir atkārtoti izmantojamas, un to uzstādīšana parasti rada mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, salīdzinot ar citām metodēm, piemēram, tradicionālo betona sienu būvniecību. Tās var izmantot ne tikai aizsardzībai pret zemes noslīdēšanu, bet arī kā ūdens barjeru, lai aizsargātu apbūves no ūdens iekļūšanas, vai kā noturības elementi krastu stiprināšanā.^[4]

Trūkumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rievsienas materiālu un uzstādīšanas izmaksas var būt augstākas nekā tradicionālajām metodēm, īpaši ja tiek izmantots augstas kvalitātes tērauds. Kaut arī rievsienas var tikt izmantotas dziļās būvbedrēs, to dziļums var būt ierobežots atkarībā no augsnes veida un ģeoloģiskajiem apstākļiem. Dažos gadījumos var būt nepieciešami papildu pasākumi stabilitātes nodrošināšanai. Lai gan tērauda rievsienas ir atkārtoti izmantojamas, to atkārtota izmantošana būvniecībā ir ierobežota, jo projektiem var būt specifisku izmēru un formu prasības. Tērauda rievsienas var izskatīties nepiemērotas vai nepievilcīgas dažu projektu kontekstā, īpaši ja tās ir redzamas virszemē ilgstoši. Tāpat tās ir pakļautas korozijai, īpaši ja tās ir saskarē ar sāļūdeni vai agresīvām ķīmiskām vielām, kas prasa papildus aizsardzību vai apkopi.

Aprēķini[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemēram, būvbedres dziļums 5 m, pretkritinena papildaugstums - 1 m, grunts granulometrija - Putekļi (mSi) > 0,0063 līdz ≤0,02. Aprēķināt rievsienas elementu pilno garumu.

Sānu grunts spiediens (Rankines teorija)

$P_{a}={\frac {1}{2}}\gamma H^{2}K_{a}={\frac {1}{2}}\ 17\cdot 5^{2}\cdot 0,45\approx 70,125{\tfrac {kN}{m}}$ , kur

γ - grunts vienības svars, kN/m³, (skat tab.);

H - būvbedres dziļums, m;

K_a - aktīvais sānu spiediena koeficients, ko aprēķina: $K_{a}={\frac {1-sin\phi }{1+sin\phi }}={\frac {1-sin23}{1+sin23}}\approx 0,45$ , kur

⁡ϕ - iekšējās berzes (nobiruma) leņķis konkrētai gruntij, ° (skat. tab.).

Iedzīšanas sākotnējais aprēķina dziļums: $D=H\cdot {\sqrt {\frac {K_{a}}{K_{p}}}}=5\cdot {\sqrt {\frac {0,45}{2,24}}}\approx 2,23m$ , kur

K_p - pasīvā spiediena koeficients: $K_{a}={\frac {1+sin\phi }{1-sin\phi }}={\frac {1+sin23}{1-sin23}}\approx 2,24$

Kopējais rievsienas garums: E=CEILING(H+D*k_d+H_b;1) = CEILING(5+2,23*1,2+1;1)= 9 m, kur

CEILING - Excel funkcija, kura noapaļo uz augšu līdz tuvākajam veselajam metram;

k_d- papildus drošības koeficients (1,2-1,30);

H_b - pretkritiena papildaugstums, m.

Tabula. Grunts vienības svars (γ) un iekšējās berzes (nobiruma) leņķis (ϕ)
Nr.p.k.	Daļiņu izmēru frakcijas (simbols)	Daļiņu izmēru sadalījums (mm)	γ, kN/m³	ϕ, °
1	Māls (Cl)	≤0,002	16–18	10–20
2	Smalki putekļi (fSi)	> 0,002 līdz ≤0,006 3	16–18	15–25
3	Vidēji putekļi (mSi)	> 0,0063 līdz ≤0,02	16–18	20–25
4	Rupji putekļi (cSi)	> 0,02 līdz ≤0,063	17–19	25–30
5	Putekļi (Si)	> 0,002 līdz ≤0,063	16–19	20–30
6	Smalka smilts (fSa)	> 0,063 ≤0,20	18–20	28–32
7	Vidēja smilts (mSa)	> 0,20 līdz ≤0,63	18–20	30–34
8	Rupja smilts (cSa)	> 0,63 līdz ≤2,0	18–21	32–36
9	Smilts (Sa)	> 0,063 līdz ≤2,0	18–21	28–36
10	Smalka grants (fGr)	>2,0 līdz ≤6,3	19–21	35–38
11	Vidēja grants (mGr)	>6,3 līdz ≤20	19–22	36–40
12	Rupja grants (cGr)	>20 līdz ≤63	20–23	38–42
13	Grants (Gr)	>2,0 līdz ≤63	20–23	35–42
14	Akmeņi (Co)	> 63 līdz ≤200	22–24	-
15	Laukakmeņi (Bo)	> 200 līdz ≤630	22–25	-
16	Lieli laukakmeņi (lBO)	> 630	23–26	-

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Krugmann, P. K.; Boschuk, J. Jr. Boschuk; Fang, H. Y. (March 1967). "Annotated bibliography on steel sheet pile structures" (PDF). Fritz Laboratory Reports. Atjaunināts: 2019-12-19.
↑ U. Smoltczyk. Geotechnical Engineering Handbook, Elements and Structures. Geotechnical Engineering Handbook. John Wiley & Sons, 2003. 451. lpp. ISBN 978-3-433-01451-6. Skatīts: 2019-12-19.
↑ Tianchi Zhao, Wenqi Ding, Lixin Wei, Weifeng Wu. The Behavior Analysis of a Cofferdam Constructed by Double Sheet Pile Wall Above Muck. GeoShanghai International Conference, 2017.
↑ Morley, J.; Waite, D.; O'brien, J. E. (2015). "Steel sheet piling in coast-protection works". Shoreline Protection 24. ISBN 978-0-7277-4933-8.

[fritz-1] Krugmann, P. K.; Boschuk, J. Jr. Boschuk; Fang, H. Y. (March 1967). "Annotated bibliography on steel sheet pile structures" (PDF). Fritz Laboratory Reports. Atjaunināts: 2019-12-19.

[Smoltczyk_2003_p._451-2] U. Smoltczyk. Geotechnical Engineering Handbook, Elements and Structures. Geotechnical Engineering Handbook. John Wiley & Sons, 2003. 451. lpp. ISBN 978-3-433-01451-6. Skatīts: 2019-12-19.

[Guangzhou-3] Tianchi Zhao, Wenqi Ding, Lixin Wei, Weifeng Wu. The Behavior Analysis of a Cofferdam Constructed by Double Sheet Pile Wall Above Muck. GeoShanghai International Conference, 2017.

[ice-4] Morley, J.; Waite, D.; O'brien, J. E. (2015). "Steel sheet piling in coast-protection works". Shoreline Protection 24. ISBN 978-0-7277-4933-8.

[1]

[2]

[3]

[4]