Nobiruma leņķis

Vikipēdijas lapa
Nobiruma leņķis

Nobiruma leņķis jeb nobirums grunts mehānikā un kravzinībās ir beramkravu leņķis, ko veido sabērta irdena materiāla virsma ar horizontālo plakni.

Materiāla virsējās daļiņas sasniedz kritisko līdzsvara robežstāvokli un nenobirst zemāk. Nobiruma leņķi iespaido berzes koeficients, un tas ir atkarīgs no graudu raupjuma, mitruma, lieluma sadalījuma un formas, kā arī no materiāla īpatnējā svara.

Grunts nobiruma leņķis ir tās izturības parametrs. Tā formulējums ir atvasināts no Mora — Kolumba (ENG Mohr—Coulomb) sabrukuma kritērija, lai aprakstītu grunts berzes bīdes pretestības likumsakarības pie normāla efektīvā sprieguma.

Pēc dabiskā nobiruma leņķa nosaka: beramkravas tilpumu noliktavā; uzglabāšanas vietas platības vai bortu augstuma pietiekamību nepieciešamā masīva drošai noglabāšanai; iekraušanu un transportēšanu vaļējā ritošā sastāvā u.c.

Kratot, blīvējot un saspiežot beramkravu notiek nobiruma leņķa sašaurināšanās beramkravas daļiņu noslīdēšanas rezultātā, kas tālāk atšķirsies no dabīgā nobiruma leņķa irdenām beramkravām.

Dabīgais beramkravu nobirums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beramkravu saraksts un to aptuvenais nobirums[1] .

Materiāls (nosacījumi) Nobirums, °
Asfalts (sasmalcināts) 30—45
Miza (koksnes atkritumi) 45
Klijas 30—45
Krīts 45
Māls (sauss) 25-40
Māls (slapjš) 15
Āboliņa sēklas 28
Kokosrieksts (sasmalcināts) 40
Kafija (svaigas sausās pupiņas) 35—45
Grunts 30—45
Milti (kvieši) 45
Iesals 30—45
Cements 40-50
Granīts 35-40
Grants (beztaras) 30—45
Grants (dabīga ar smiltīm) 25-30
Smilts (sausa) 34
Smilts (slapja) 15-30
Smilts (mitra) 45
Zāģu skaidas 45
Kvieši (sausi) 28
Kukurūza (sausa) 27

Laboratorijas eksperimentālie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosauk. Platforma Nobirums Uzbēršana

(video)

Taisnstūris
Aplis
Kvadrāts
Trīsstūris
Dubultdakša
Ovāls
Caurums
Divi caurumi
Dauzi

caurumi

Nejauša

forma

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. T. J. Glover. Pocket Ref. Sequoia Publishing, 1995. ISBN 978-1885071002.