Rihards Tomsons
| ||||||||||||
Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks. Pirmās Tautas atmodas darbinieks, viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem un tās priekšnieks (1870—1871). Zemkopības almanaha "Vārpa" (1874) un avīzes "Darbs" (1875—1876) izdevējs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1834. gada 26. aprīlī Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā Aizkraukles muižas vagara ģimenē. Pēc tēva nāves ar Aizkraukles, vēlāk ar Limbažu pilsmuižas nomnieka Lindvarta un mātes brāļa ģenerāļa Streitfelda gādību mācījās Valmieras apriņķa skolā Limbažos un Valdavas zemkopības akadēmijā Vācijā.
Dažus gadus viņš bija muižas pārvaldnieks, pēc tam pārcēlās uz Rīgu un strādāja Šmita eļļas fabrikā par grāmatvedi un darbojās kā žurnālists laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". Vēlāk Tomsons nodibināja kaulu miltu un superfosfāta fabriku. Cēla pilnīgi jaunu ēku, veda no Vācijas iekārtas, kas taja laikā bija iespaidīgs notikums. 1868. gadā viņš kopā ar Bernhardu Dīriķi un Jāni Frīdrihu Baumani nodibināja Rīgas Latviešu biedrību un bija tās priekšnieka Bernharda Dīriķa biedrs. Pēc viņa iniciatīvas 1868. gada 1. decembrī nodibināja Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisiju, kur darbojās arī kā aktieris un režisors Teātrī viņš uzveda vācu lugas un arī pats sarakstīja lugu "Mika nāk mājā ". No 1870. gada augusta līdz 1871. gada februārim Tomsons bija biedrības priekšnieks.[1] Viņa vadības laikā 1870. gadā tika izveidota svētdienas skola un trūcīgo ļaužu virtuve. Tomsons bija galvenais 1873. gada I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku rīkotājs.[2] Pēc viņa iniciatīvas tika sasaukta pirmā vispārējā latviešu skolotāju sapulce un otrā vispārīgā latviešu zemkopju sapulce.[3]
No 1874. gada Tomsons izdeva zemkopības rakstu krājumus "Vārpa" un avīzi "Darbs". 1878. gadā viņš sarakstīja grāmatu "Rīgas Latviešu biedrības pirmais gadu desmits 1868.-1878.".
Pēc tam, kad viņa uzņēmumi bankrotēja, viņš bija spiests Rīgu atstāt un pārcelties uz dzīvi Krievijā, Novgorodas guberņā, kur strādājis par pārvaldnieku brāļa saimniecībā Boroviču apriņķa Četvertkinas muižā. Miris no tīfa 1893. gada 23. martā.
Sabiedriskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1868. gada 14. (2.) jūnijā Tomsons sarīkoja pirmo latviešu teātra izrādi "Žūpu Bērtulis", bija šīs izrādes režisors un aktieris. Viņš pārstrādāja Holteļa tautas lugu "Hanss Jerge" un nosauca par "Mika", pēc tam sarakstīja oriģināllugas "Vecais Jurka" un "Mika nāk mājā".
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Riharda Tomsona vārdā nosaukta Tomsona iela Skanstes apkaimē Rīgā, kas PSRS okupācijas laikā bija pārdēvēta Ivana Mičurina vārdā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāji». www.rlb.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 14. decembrī.
- ↑ «Rihards Tomsons». http://www.limbazubiblioteka.lv. Skatīts: 2015. gada 14. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ Rihards Tomsons. Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā. Rīga : RLB, Buši, 1873. 9. lpp. Skatīts: 2018-04-13.[novecojusi saite]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- R. Briedis. Savādais karakters. Varavīksne, 1989. 164.–182. lpp.
- E. Riekstiņš. Zemnieku organizēšanās. Zeme, 1990. gada 5. jūlijā. 11. lpp.
- Matisa, M. (1994. gada 14. maijā). "Pirmaizrāde latviešu valodā Jelgavā". Zemgales avīze: 7.
- Rihards Tomsons. Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā. Rīga : RLB, Buši, 1873. Skatīts: 2018-04-13.[novecojusi saite]