Roberts Šterns

Roberts Šterns (1884—1943) bija latviešu skolotājs, mākslinieks un rakstnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1884. gada 4. februārī Liepājā hernhūtiešu sludinātāja Friča Šterna piecu bērnu ģimenē. Mācījās Liepājas Augenberga elementārskolā, pēc tam Liepājas pilsētas skolā, līdztekus mācījās vijoļspēli un mūzikas teoriju pie koncertmeistara Veisborna (1900—1904), tad glezniecību Penzas mākslas skolā (1905—1909).

Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par zīmēšanas skolotāju Voldemāra Maldoņa ģimnāzijā. 1914. gadā piedalījās 4. latviešu mākslas veicināšanas biedrības izstādē, laikrakstā "Līdums" iespiesta viņa pirmā kritika par šo izstādi. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, kur strādāja par zīmēšanas skolotāju. 1918. gadā atgriezās Latvijā, Latvijas brīvības cīņu laikā iestājās 6. Rīgas kājnieku pulkā. 1919. gadā Roberts Šterns bija Rīgas Valsts tehnikuma zīmēšanas skolotājs, viens no Latvijas neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātājiem. Divus gadus viņš bija laikraksta "Rīts" mākslas kritiķis, vēlāk publicēja rakstus par mākslu un recenzijas žurnālā "Ritums", laikrakstos "Brīvā Zeme" (1919—1934) un "Jaunākās Ziņas".

1920. gadā viņš kopā ar Latviešu Jaunatnes Savienības priekšnieku skolotāju K. Šopu un ģimnāzijas direktoru J. Lapiņu nodibināja Latvijas Tautas universitāti. No 1923. līdz 1926. gadam Roberts Šterns studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā, 1930. gadā absolvēja Jāņa Roberta Tilberga figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Roberta Šterna darbi eksponēti 1939. gada Lībekas un Ljēžas jūras skatu izstādēs. Miris 1943. gada 15. maijā Rīgā.