Rudzupuķu smilšbeka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rudzupuķu smilšbeka
Gyroporus cyanescens
Rudzupuķu smilšbeka
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta Beku rinda (Boletales)
Dzimta Smilšbeku dzimta (Gyroporaceae)
Ģints Smilšbeku ģints (Gyroporus)
Suga Rudzupuķu smilšbeka (G. cyanescens)
Rudzupuķu smilšbeka Vikikrātuvē

Rudzupuķu smilšbeka jeb zilējošā cūku beka (Gyroporus cyanescens, agrāk arī Suillus cyanescens un Boletus cyanescens) ir Latvijā samērā reta smilšbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Ievērojama ar savu īslaicīgo, bet spēcīgo zilēšanu griezumu vietās, ko izraisa sēnē esošā girocianīna oksidācija.[1]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudzupuķu smilšbekas kātiņš un zilēšana
Rudzupuķu smilšbeka bieži aug smilšainās ceļmalās
  • Cepurīte: krāsa bāli salmu vai smilšu dzeltena, uz vecumu pelēkdzeltena, reizēm brūngandzeltena vai pelēkbrūna. Virsmiziņa mataina. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida, bieži ar neregulāriem pauguriem. Platums līdz 10, retāk 15 cm. Mīkstums balts vai iedzeltens, ar vāju smaržu un patīkamu garšu, griezumu vietās tūlīt stipri zilē rudzupuķu nokrāsā, bet vēlāk atgūst iepriekšējo krāsu.
  • Stobriņi: sākumā bālgani, pēc tam iedzelteni, nepiekļaujas kātiņam. Atveres sīkas, apaļas, baltas, sēnei augot dzeltē, iespiedumu vietās zilē.
  • Kātiņš: balts vai cepurītes krāsā, apakšdaļā sīki pūkains līdz zvīņains, ar paresninātu apakšdaļu un strupu galu. Reizēm vidusdaļā gredzenveida pūku sabiezējums. Iekšpusē porains, vēlāk ar sūkļainu dobumu. Garums līdz 10 cm, resnums 1—4 cm. Iespiedumos zilē.
  • Sporas: gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā bālgandzeltenas, 8—16/4—8 µm.
  • Bazīdijas: 11—30/5—9 µm.
  • Cistīdas: vālesveida, bezkrāsainas, ap atverēm koncentrētas, 35—50/8—10 µm.[2][3][4][5][6]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne, veido to ar dažādiem kokiem, bieži ar bērziem un priedēm. Aug no jūlija līdz oktobrim retos dažādu tipu mežos, skābās un smilšainās augsnēs, bieži ceļmalās.[7][8] Ir dati, kas liek domāt, ka tā var būt ne tikai mikorizas sēne, jo paretam sastopama arī pļavās un atklātās vietās.[9]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Garšīga, cepot mīkstums kļūst koši dzeltens.[10] Bieži smilšaina savas augtenes dēļ.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā viegli atšķirama no citām sēnēm ar savu stobriņu, smilšu krāsas cepurītes un straujā rudzupuķu krāsas zilējuma komplektu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Stefan F. Nelsen — Bluing Components and Other Pigments of Boletes, 13. lpp.
  2. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 105. lpp.
  3. Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937. 55. lpp.
  4. M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 68. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
  5. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 195. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  6. Sugu enciklopēdija
  7. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 145. lpp.
  8. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 206. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  9. Kuo, M. (2013, December). Gyroporus cyanescens. — MushroomExpert.Com
  10. V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 29. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]