Ruslans Stefančuks
| Ruslans Stefančuks Руслан Олексійович Стефанчук | |
|---|---|
.jpg) | |
| Ukrainas Augstākās Radas 15. priekšsēdētājs | |
|
Amata sākums 2021. gada 8. oktobrī | |
| Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
| Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāja pirmais vietnieks | |
|
Amatā 2019. gada 29. augustā — 2021. gada 8. oktobrī | |
| Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1975. gada 20. oktobrī Ternopiļa, Ukrainas PSR, PSRS (tagad  Ukraina) |
| Profesija | jurists, advokāts |
Ruslans Stefančuks (ukraiņu: Руслан Олексійович Стефанчук; dzimis 1975. gada 29. oktobrī Ternopiļā) ir ukraiņu jurists, valstsvīrs, tiesību zinātņu doktors, profesors. Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs kopš 2021. gada 8. oktobra.[1] Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes loceklis kopš 2021. gada 14. oktobra. Ukrainas Nacionālās juridisko zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (akadēmiķis). Nodarbojies arī ar advokatūru.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1975. gada 29. oktobrī Ternopilā medicīnas studentu ģimenē. 1992. gadā ar izcilību pabeidza 18. Hmeļņickas vidusskolu. 1997. gadā ar izcilību absolvējis arī Hmeļņickas Reģionālās vadības un tiesību institūtu, iegūstot jurista grādu, un 1999. gadā — Podiļas Tehnoloģisko universitāti (Hmeļņickas universitāte).
Pēc Hmeļņicka universitātes absolvēšanas Stefančuks strādāja par asistentu tās pašas universitātes Civiltiesību disciplīnu katedrā, bet pēc tam iestājās Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Volodimira Korecka valsts un tiesību institūta doktorantūrā. Pēc pēcdiploma studiju pabeigšanas viņš strādāja tajā pašā universitātē par vecāko pasniedzēju, katedras vadītāju, asociēto profesoru, profesoru Civiltiesību disciplīnu katedrā.
2017. gadā pieteicās uz tiesneša amatu Ukrainas Augstākajā tiesā, taču konkursā cieta neveiksmi.
Piedalījies Ukrainas likumu "Par grozījumiem dažos tiesību aktos fizisko personu personisko nemantisko tiesību jomā", "Par reproduktīvās veselības aizsardzību", "Par laika uzskaiti Ukrainā" un citu likumu izstrādē. Viņš ir arī publicējis vairāk nekā 500 zinātnisko rakstu par jurisprudenci.
2019. gadā viņš pievienojās Ukrainas prezidenta amata kandidāta Volodimira Zelenska kampaņas štābam, kur bija atbildīgs par ideoloģiju un likumprojektu izstrādi. Stefančuks iepazinās ar Zelenski, kad viņš bija students, pateicoties KVN.
21. maijā Volodimirs Zelenskis iecēla Ruslanu Stefančuku par savu padomnieku — pārstāvi Augstākajā Radā.[2]
29. augustā Ukrainas Augstākā padome ievēlēja Ruslanu Stefančuku par parlamenta priekšsēdētāja pirmo vietnieku.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Стефанчука избрали спикером Рады». Украинская правда (krievu). Skatīts: 2024-03-29.
- ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №312/2019 Про призначення Р.Стефанчука Радником Президента України – Представником Президента України у Верховній Раді України». 21 травня 2019 року. Skatīts: 29.03.2024.
- ↑ «Стефанчука избрали первым вице-спикером Рады». РБК-Украина (ukraiņu). Skatīts: 2024-03-29.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ruslans Stefančuks.
|