Volodimirs Zelenskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Volodimirs Zelenskis
Володимир Олександрович Зеленський
Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg
Zelenskis 2019. gadā
6. Ukrainas prezidents
Amata sākums
2019. gada 20. maijs
Premjerministrs Volodimirs Groismans
Oleksijs Hončaruks
Deniss Šmihaļs
Priekštecis Petro Porošenko
Dzimšanas dati 1978. gada 25. janvārī (44 gadi)
Krivijriha, Ukrainas PSR (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība Ukrainas ebrejs
Tēvs Oleksandrs Zelenskis
Māte Rimma Zelenska
Dzīvesbiedrs(-e) Olena Zelenska (2003—pašlaik)
Bērni Oleksandra, Kirilo
Profesija jurists, aktieris, komiķis, kinoproducents, politiķis
Augstskola Kijivas Nacionālā ekonomikas universitāte
Paraksts Autograph-VolodymyrZelensky.png


Volodimirs Zelenskis (ukraiņu: Володимир Олександрович Зеленський, dzimis 1978. gada 25. janvārī) ir Ukrainas sestais prezidents. Bijušais ukraiņu aktieris un komiķis.

2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu Petro Porošenko. Zelenska inaugurācija notika 2019. gada 20. maijā.[1]

2022. gada 24. februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1978. gada 25. janvārī Krivijrihas Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.[2] Viņa tēvs bija Krivijrihas Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.[3][4] Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis Otrā pasaules kara laikā dienēja Sarkanajā armijā (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).[5] Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti holokaustā.[6]

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja Mongolijas pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs.[2] 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos Izraēlā, taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas Kijevas Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.[2]

Aktiera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas Kvartal 95 komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla "Radu būšana" producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla "Tautas kalps" autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā Kvartal 95 darbinieki izveidoja politisko partiju "Tautas kalps" ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs Ukrainas prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem, un balsojumā arī uzvarēja.[7]

Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko 2019. gada 19. aprīlī

2019. gada prezidenta vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 4. februārī, beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs Petro Porošenko, komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre Jūlija Timošenko.[8]

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.[9] Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko - 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21.aprīlī.[10]

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva aktieris V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva vien 25% balsu.[11] Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!”[12]

Prezidenta amatā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par Augstākās Radas atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.[13]

Kā prezidents Zelenskis ir bijis elektroniskās pārvaldes un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.[14] Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta Augstākās Radas deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,[15] valsts reakciju uz COVID-19 pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.[16][17]

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās Latvijā kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā Baltijas valstīs kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja Okupācijas muzeju, atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās Ukrainas Tautas Republikas diplomātiskās misijas Rīgā izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.[18]

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās Igaunijā. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti Kersti Kaljulaidu un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar Igaunijas bruņoto spēku vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti Tallinā piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē Lietuvā, kur tikās ar valsts prezidentu Gitanu Nausēdu un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.[19]

Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas parlamenta (Augstākās Radas) priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību Eiropas Savienībā kara laikā 2022. gada 28. februārī
Prezidents Zelenskis apmeklē Kijivas apgabala karavīru militāro slimnīcu 13. martā

2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas 2014. gada iebrukuma turpinājums — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, kura laikā prezidents vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc Kijiva sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.[20]

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.[21]

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no ASV piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.[22]

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskajā tiesā Hāgā, paziņoja Zelenskis.[23]

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja Eiropas Parlamenta (EP) deputātus un citas Eiropas Savienības (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja Eiropu pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.[24]

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar Viestura ordeņa pirmo šķiru.[25]

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. Čehijas prezidents Milošs Zemans piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu - "Baltās lauvas ordeni". Ukrainas prezidents saņēma arī Ronalda Reigana "Brīvības balvu".[26]

16. martā V. Zelenskis uzrunā ASV Kongresam uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja 2001. gada 11. septembrī.[27]

17. martā Zelenskis pārmeta Vācijai, ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas "jauns mūris" un aicināja Vāciju "to nojaukt".[28]

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu pateicās par Latvijas nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.[29]

4. aprīlī prezidents apmeklēja masu slaktiņu pieredzējušo Buču. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.[30]

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem. "Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš Otrā pasaules kara," uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.[31]

13. aprīlī Kijivas piepilsētā Borodjankā un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.[32]

15. aprīlī prezidents Zelenskis savā videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. "Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma," atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam Mati Māzikam iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.[33]

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto. "Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt," preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.[34]

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.[35]

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. "Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija "Minska-1", "Minska-2", bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs," par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.[36]

15. maijā pēc Ukrainas uzvara Eirovīzijā, Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē.[37]

18. maijā Kannu kinofestivālā V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: "Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?" Prezidents atsaucās uz kino Otrā pasaules kara laikā, tai skaitā 1940. gadā iznākušo Čārlija Čaplina filmu "Lielais diktators", kurā izsmiets nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.[38]

Zelenskis apmeklē Harkivu

21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.[39] Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.[40]

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu Rietumu politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.[41]

Ukrainas prezidents uzrunā Saeimai pateicās par Latvijas atbalstu Ukrainai un aicināja Eiropā cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.[42]

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja Harkivu.[43]

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta Borisa Ņemcova prēmija.[44]

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā Kijivā tikās ar Francijas, Vācijas, Itālijas un Rumānijas valstu līderiem, kuri atbalstīja Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.[45]

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu Mikolajivu.[46]

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.[47]

28. jūnijā Zelenskis aicināja ASV atzīt Krieviju par terorisma atbalstošu valsti.[48]

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā.[49]

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.[50]

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.[51]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās

2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar Olenu Kijaško, kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirilo.[52]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas I, You, He, She pirmizrāde

Filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Loma
2009 Love in the Big City Igors
2010 Love in the Big City 2 Igors
2011 Office Romance. Our Time Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
2012 Rzhevsky Versus Napoleon Napoleons
8 First Dates Nikita Sokolovs
2014 Love in Vegas Igors Zelenskis
Paddington (Ukraiņu dublējums) Lācis Padingtons (balss)
2015 8 New Dates Nikita Andrejevičs Sokolovs
2016 Servant of the People 2 Vasils Petrovičs Holoborodko
2018 I, You, He, She Maksims Tkačenko

Televīzijas seriāli un šovi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Loma Piezīmes
2006 Dancing with the Stars (Ukraine) kā dalībnieks
2008–2012 Svaty ("In-Laws") kā producents
2015–2019 Servant of the People Vasils Petrovičs Holoborodko
2022 64th Annual Grammy Awards Pats Īpašs ziņojums

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā». TVNET (latviešu). 2019. gada 18. maijā. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Зеленский Владимир (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. janvāris. Skatīts: 2019. gada 2. janvāris.
  3. ↑ Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents Archived 7 January 2019 Wayback Machine vietnē. by Television Service of News, Channel 1+1, 28 September 2017 (in Ukrainian)
  4. ↑ Volodymyr Zelensky Archived 7 January 2019 Wayback Machine vietnē. interview by Dmitry Gordon at the official website, 26 December 2018 (in Russian)
  5. ↑ «Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне». 2019. gada 9. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 4. jūlijs.
  6. ↑ «Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge». Kyiv Post. Interfax-Ukraine. 2019. gada 9. maijs.
  7. ↑ «Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru». TVNET (latviešu). 2019. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 22. aprīlī.
  8. ↑ «Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-20.
  9. ↑ «Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-20.
  10. ↑ «Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-20.
  11. ↑ «Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-20.
  12. ↑ «Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-20.
  13. ↑ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu lsm.lv 2019. gada 20. maijā
  14. ↑ Joanna Hosa. Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future (Report). ECRF, 2019. 11–13. lpp. JSTOR resrep21659.
  15. ↑ «Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament». rferl.org.
  16. ↑ «Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on». eurasianet.org.
  17. ↑ «Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs». ecfr.eu.
  18. ↑ «Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  19. ↑ «Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  20. ↑ «Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  21. ↑ «Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  22. ↑ «Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  23. ↑ «Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  24. ↑ «Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  25. ↑ «Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  26. ↑ «Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  27. ↑ «Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  28. ↑ «Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  29. ↑ «Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  30. ↑ «Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  31. ↑ «Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  32. ↑ «Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  33. ↑ «Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  34. ↑ «Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  35. ↑ «Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  36. ↑ «Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  37. ↑ «Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  38. ↑ «Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-23.
  39. ↑ «Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-23.
  40. ↑ «Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-23.
  41. ↑ «Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-26.
  42. ↑ «VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-26.
  43. ↑ «Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.
  44. ↑ «Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.
  45. ↑ «Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.
  46. ↑ «Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.
  47. ↑ «Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.
  48. ↑ «Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.
  49. ↑ «Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.
  50. ↑ «Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.
  51. ↑ «Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-02.
  52. ↑ «Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par "dzelzs džokeru"». neatkariga.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-16.
  53. ↑ «Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України | Кабінет Міністрів України». web.archive.org. 2021-04-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-04-23. Skatīts: 2022-05-17.
  54. ↑ «“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News». newsreadonline.com. Skatīts: 2022-05-17.
  55. ↑ «Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины». Gorod.lv (krievu). Skatīts: 2022-05-17.
  56. ↑ KW. «Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński». kurierwilenski.lt (pl-PL). Skatīts: 2022-05-17.
  57. ↑ Instytut Gość Media. «Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego». www.gosc.pl, 2022-02-27. Skatīts: 2022-05-17.
  58. ↑ «Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'». RadioFreeEurope/RadioLiberty (angļu). Skatīts: 2022-05-17.
  59. ↑ Brooke Singman. «Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award». Fox News (en-US), 2022-03-07. Skatīts: 2022-05-17.
  60. ↑ «Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy». AP NEWS (angļu). 2022-04-21. Skatīts: 2022-05-17.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Petro Porošenko 		Ukrainas prezidents
kopš 2019. gada 		Pēctecis:
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Volodimirs_Zelenskis&oldid=3694112"