Rīgas un visas Latvijas metropolīts

Rīgas un visas Latvijas metropolīts ir Latvijas pareizticīgās baznīcas vadītāja tituls kopš 1936. gada. Pirms tam viņa tituls bija Rīgas un (visas) Latvijas arhibīskaps (1921—1934), vēlāk Rīgas un Latvijas metropolīts (митрополит Рижский и Латвийский, 1947—1951, 1966—1990).

Līdz 1917. gada Februāra revolūcijai Krievijas pareizticīgo baznīcas galva Vidzemes un Kurzemes guberņās bija Rīgas un Jelgavas bīskaps (епископ Рижский и Митавский), ko reizēm paaugstināja arhibīskapa statusā.

Vēsture

Ar mērķi veicināt pareizticības izplatīšanos Vidzemes guberņā 1836. gadā pie Pleskavas eparhijas nodibināja Rīgas vikariātu un par Rīgas bīskapu iecēla agrāko Krievijas Impērijas Vīnes un Romas sūtniecību priesteri Irinarhu. 1841. gadā par Rīgas pareizticīgo bīskapu kļuva Filarets, kas panāca pareizticīgo lūgšanu grāmatu iespiešanu latviešu valodā. 1848. gadā Rīgas eparhijai pievienoja Kurzemes guberņu un par Rīgas un Jelgavas bīskapu (епископ Рижский и Митавский) iecēla tēvu Platonu, kas 1850. gada tika paaugstināts par arhibīskapu.

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas izveidotā Latvijas pareizticīgo baznīca ieguva autonomiju, 1921. gadā par Rīgas un Latvijas arhibīskapu kļuva Jānis Pommers. Pēc viņa nāves 1934. gadā Latvijas Pareizticīgo baznīcas Sinode lūdza Vispasaules (Konstantinopoles) patriarhu uzņemt Latvijas Pareizticīgo baznīcu savā jurisdikcijā, 1936. gadā par Rīgas un visas Latvijas Metropolītu tika ievēlēts Augustīns Pētersons. Pēc Latvijas 1940. gada okupācijas Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienoja atkal Maskavas patriarhātam. 1941. gada 24. februārī atcelto Latvijas un Igaunijas metropolītu vietā Maskavas patriarhija par Latvijas un Igaunijas ekzarhu iecēla Viļņas un Lietuvas metropolītu Sergiju. Latvijas vācu okupācijas laikā metropolīts Augustīns atkal centās atjaunot patstāvīgu Latvijas pareizticīgo baznīcu, kurai pakļāvās tikai daļa no Latvijas draudzēm. Līdztekus pastāvēja gan metropolīta Augustīna Pētersona atjaunotā patstāvīgā Latvijas pareizticīgo baznīca, gan Maskavas patriarhatam pakļautā Baltijas pareizticīgo baznīca. 1943. gada 28. februārī Rīgas katedrālē par Maskavai pakļautās baznīcas Rīgas bīskapu un ekzarha Sergeja vietnieku Latvijā ordinēja Jāni Garklāvu, bet jau 1944. gada rudenī viņš atstāja Latviju un devās trimdā. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas pareizticīgo baznīca atkal tika pakļauta Maskavas patriarhāta jurisdikcijai, bet trimdā izveidoja latviešu pareizticīgo draudzes, kas nepakļāvās Maskavas patriarhātam. 1947. gadā par Rīgas un visas Latvijas metropolītu iecēla bijušo Krievijas Pareizticīgo baznīcas ekzarhu ASV Veniaminu (Fedčenkovu), kas Rīgā ieradās 1948. gadā, bet jau 1951. gadā viņu par nesadarbošanos ar Latvijas PSR varas iestādēm atcēla no Rīgas un Latvijas metropolīta amata. Tika likvidēts Rīgas un Latvijas metropolīta amats, tā vietā Rīgas un Latvijas arhibīskaps bija Filarets (Ļebedevs), pēc viņa nāves Latvijas arhibīskapu ilgstoši neiecēla līdz 1963. gadam.

1978. gadā Konstantinopoles patriarhs Dimitrijs oficiāli apstiprināja Latvijas pareizticīgo baznīcas pāriešanu Maskavas patriahāta pārraudzībā. Saskaņā ar vienošanos 1979. gadā Maskavas patriarhs Pimens atjaunoja Rīgas un visas Latvijas metropolīta nosaukumu. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas par Rīgas un visas Latvijas metropolītu 1990. gada oktobrī iecēla vikāro bīskapu Aleksandru. 1992. gada decembrī Vislatvijas pareizticīgo koncils nolēma saglabāt autonomiju Maskavas patriarhāta garīgā pārraudzībā.

Rīgas bīskapi

Irinarhs Popovs (Иринарх (Попов), 1836—1841), Rīgas bīskaps Pleskavas eparhijas pakļautībā
Filarets Gumiļevskis (Филарет (Гумилевский), 1841—1848), Rīgas bīskaps Pleskavas eparhijas pakļautībā

Rīgas un Jelgavas bīskapi, arhibīskapi

Platons Gorodeckis (Платон (Городецкий), 1848—1867) Rīgas un Jelgavas bīskaps, no 1850. gada arhibīskaps
Venjamins Kareļins (Вениамин (Карелин), 1870—1874), Rīgas un Jelgavas bīskaps
Serafims Protopopovs (Серафим (Протопопов), 1874—1877), Rīgas un Jelgavas bīskaps
Filarets Filaretovs (Филарет (Филаретов), 1877—1882), Rīgas un Jelgavas bīskaps
Donāts Babinskis-Sokolovs (Донат (Бабинский-Соколов), 1882—1887), Rīgas un Jelgavas bīskaps
Arsēnijs Brjancevs (Арсений (Брянцев), 1887—1897), Rīgas un Jelgavas bīskaps, no 1893. gada arhibīskaps
Agafangels Preobraženskis (Агафангел (Преображенский), 1897—1910), Rīgas un Jelgavas bīskaps, no 1904. gada arhibīskaps
Joans Smirnovs (Иоанн (Смирнов), 1910—1917), Rīgas un Jelgavas arhibīskaps

Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps

Jānis Pommers (1921—1934), Rīgas un Latvijas arhibīskaps Maskavas patriarhāta pārraudzībā

Rīgas un Latvijas metropolīti

Augustīns Pētersons (1936—1941 un 1941-1944), Rīgas un Latvijas metropolīts Konstantinopoles patriarhāta pārraudzībā
Sergijs Voskresenskis (1941—1944), Latvijas un Igaunijas ekzarhs Maskavas patriarhāta pakļautībā
- Jānis Garklāvs, Rīgas bīskaps, ekzarha Sergeja vietnieks Latvijā (1943—1944)
Venjamins Fedčenkovs (Вениамин (Федченков), 1947—1951) Rīgas un Latvijas metropolīts Maskavas patriarhāta pakļautībā

Rīgas un Latvijas arhibīskapi

Filarets Ļebedevs (Филарет (Лебедев), 1951—1958), Rīgas un Latvijas arhibīskaps Maskavas patriarhāta pakļautībā
Nikons Fomičevs (Никон (Фомичев), 1963—1966), Rīgas un Latvijas arhibīskaps Maskavas patriarhāta pakļautībā

Rīgas un Latvijas metropolīti

Leonīds Poļakovs (Леонид (Поляков), 1966—1990), Rīgas un Latvijas arhibīskaps, no 1979. gada metropolīts Maskavas patriarhāta pakļautībā
Aleksandrs Kudrjašovs (Александр (Кудряшов), no 1990), Rīgas un visas Latvijas metropolīts Maskavas patriarhāta pakļautībā