Sēkeji

Rumānijas ungāri jeb sēkeji (ungāru: székelyek) ir etniska grupa, kas pieder pie ungāru tautas un galvenokārt dzīvo Transilvānijā, kas šodien ir daļa no Rumānijas. Sēkejiem ir unikāla kultūra, dialekts un vēsture, kas izceļas no pārējās ungāru kopienas. Kopējais skaits ir aptuveni 500—700 tūkstoši.

Sēkeji ir ungāru cilšu pēcteči, kas migrēja uz Transilvāniju kopā ar pārējām ungāru ciltīm 9. gadsimtā. Daži uzskata, ka sēkeji varētu būt senāku tautu, piemēram, avāru vai huņņu pēcteči, kas pievienojās ungāriem. Sēkeji vēsturiski bija pierobežas aizsargi, un viņu nosaukums tiek saistīts ar viņu kārtību un militārajiem pienākumiem (vārds székely ir saistīts ar "sēdēt" vai "nodrošināt robežu"). Tie tika izvietoti Transilvānijas austrumu pierobežā, lai aizsargātu Ungārijas Karalisti no ienaidnieku iebrukumiem. Viņi veidoja īpašu militāru kārtu ar plašām autonomām tiesībām. Kad Transilvānija kļuva par daļēji neatkarīgu kņazisti, sekēji saglabāja savas autonomijas daļu, bet pakāpeniski zaudēja īpašās tiesības pēc Habsburgu impērijas nostiprināšanās 18. gadsimtā.

Sēkeji runā ungāru valodas dialektā, kas ir tuvs literārajai ungāru valodai, bet saglabājis dažas arhaiskas iezīmes. Viņi lielākoties ir Romas katoļi vai unitārieši (Transilvānijā vienīgā vieta, kur unitārisms ir izdzīvojis kā nozīmīga reliģiskā kustība).

Politiskā pārstāvība

Ungāru Demokrātiskā Savienība Rumānijā (UDMR) pārstāv ungāru un sēkeju intereses Rumānijas politikā. UDMR regulāri iegūst vietas Rumānijas parlamentā un piedalās valsts politiskajās sarunās.

Sēkeju kopiena jau vairākas desmitgades pieprasa lielāku autonomiju Hargitas un Kovāsnas reģionos. Prasības ietver pašpārvaldi, vietējo lēmumu pieņemšanas brīvību un tiesības plašāk izmantot ungāru valodu. Līdz šim Rumānijas valdība šos pieprasījumus nav apstiprinājusi.

Skatīt arī

Ukrainas ungāri

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sēkeji.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)