Transilvānijas hercogiste

'Principatul Transilvaniei Erdélyi Fejedelemség Fürstentum Siebenbürgen Transilvānijas hercogiste' Osmaņu impērijas vasaļvalsts 1571 – 1699 (1711) Transilvānijas hercogistes ģerbonis ap 1659. gadu Location of lielhercogiste Transilvānijas karte 1606. gadā Pārvaldes centrs Alba Jūlija (1571—1692), Sibiu (1692—1711) Valoda(s) ungāru, vācu, rumāņu Reliģija kalvinisms, luterticība, pareizticība, katoļticība, unitārisms Valdība Domīnija Valdnieki hercogi (vaivadi) Vēsturiskais laikmets Agrīnie Jaunie laiki  - Pēc Mohāčas kaujas ungāru karaļi zaudēja kontroli pār Transilvāniju  - Dibināta 1571  - Likvidēta 1699 (1711)  - Osmaņu impērija atteicās no Transilvānijas par labu Austrijas impērijai

Transilvānijas hercogiste (rumāņu: Ardeal vai Transilvania, ungāru: Erdély — 'aizmežu zeme', vācu: Siebenbürgen) bija daļēji no Osmaņu impērijas atkarīga valsts mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, Transilvānijā. Austrumos un dienvidos to no pārējās Rumānijas norobežoja Karpatu kalni.

Vēsture

Pēc Mohāčas kaujas (1526) Transilvānija 1571. gadā kļuva par autonomu hercogisti, kas atradās nominālā atkarībā no Osmaņu impērijas un tajā valdīja ungāru izcelsmes un kalvinistu ticības valdnieki (1571—1711). Pēc turku sakāves Vīnes kaujā (1683) Transilvāniju pakļāva Hābsburgi, ko Osmaņu impērija atzina 1699. gadā parakstītajā Karlovicas līgumā, bet vietējie valdnieki tikai 1711. gadā. Pēc ungāru sacelšanās un Austroungārijas dubultmonarhijas nodibināšanās 1867. gadā Transilvānija tika iekļauta Ungārijas sastāvā.

Transilvānijas valdnieki (vaivadi)

• Johans Sigismunds Zapoļa (Johann Sigismund Zápolya, 1570—1571)
• Stefans Batorijs (Stephan Báthory, 1571—1575) — vēlāk Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis (1575—1586)
• Krištofs Batorijs (Christof Báthory, 1575—1581)
• Sigismunds Batorijs (Sigismund Báthory, 1581—1597, 1599—1602)
• Andreass Batorijs (Andreas Báthory, 1599)
• Mihajs Drosmīgais (Mihai Viteazul, 1599—1600) — arī Valahijas (1593—1601) un Moldovas vaivads (1600)
• Stefans Bočkajs (Stephan Bocskai, 1604—1606)
• Sigismunds I Rākoci (Sigismund I. Rákóczi, 1607—1608)
• Gabriēls Batorijs (Gabriel Báthory, 1608—1613)
• Gabors Betlens (Gábor Bethlen, 1613—1629)
• Katarīna no Brandenburgas (Katharina von Brandenburg, 1629—1630)
• Ištvāns Betlens (István Bethlen, 1630)
• Ģerģs I Rakoci (Georg I. Rákóczi, 1630—1648)
• Ģerģs II Rakoci (Georg II. Rákóczi, 1648—1657)
• Francs Redejs (Franz Rhédey, 1657—1658)
• Ahācijs Barcajs (Achatius Barcsay, 1658—1660)
• Johans Kemeni (Johann Kemény, 1661)
• Mihajs I Apafi (I. Apafi Mihály, 1661—1690)
• Mihajs II Apafi (II. Apafi Mihály, 1690—1696, nomināli)
• Emerihs Tekeli (Emmerich Thököly, 1690—1691, Osmaņu sultāna iecelts pretfirsts)

Skatīt arī

• Transilvānija