Sīksamteņi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sīksamteņi
Coenonympha (Hübner, 1819)
Parastais sīksamtenis (Coenonympha pamphilus)
Parastais sīksamtenis (Coenonympha pamphilus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
VirsdzimtaDižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea)
DzimtaRaibeņu dzimta (Nymphalidae)
ApakšdzimtaSamteņi (Satyrinae)
CiltsSamteņu cilts (Satyrini)
ĢintsSīksamteņi (Coenonympha)
Sīksamteņi Vikikrātuvē

Sīksamteņi jeb samtenīši (Coenonympha) ir samteņu cilts (Satyrini) ģints, kas pieder pie sīksamteņu apakšcilts (Coenonymphina). Sīksamteņu ģints apvieno apmēram 40 sugas, kas sastopamas Holarktikas ekozonā: Eiropā, Āzijas mērenajā joslā, Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā.[1][2] Eiropā sastopamas 14 sugas.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža sīksamtenis (Coenonympha hero) ir iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā
Pļavas sīksamtenis (Coenonympha glycerion)

Latvijā sastopamas 5 sīksamteņu ģints sugas: lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania), meža sīksamtenis (Coenonympha hero), parastais sīksamtenis (Coenonympha pamphilus), pļavas sīksamtenis (Coenonympha glycerion) un purva sīksamtenis (Coenonympha tullia).[3] Visas sīksamteņu sugas Latvijā ir samērā bieži sastopamas, bet viena suga - meža sīksamtenis iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā. Visbiežāk sastopamais no sīksamteņiem ir parastais sīksamtenis.[4]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīksamteņiem ir raksturīgi noapaļoti spārni, to krāsa parasti ir okerdzeltena, ruda vai dažādos brūnos toņos. Spārnu apakšā uz spārniem atkarībā no sugas ir vairāk pēc skaita vai mazāk dekoratīvas actiņas, kuras reizēm ir samērā lielas.

Sīksamteņi Latvijā kā jau to nosaukums norāda ir mazākie no sastopamajiem samteņiem. Lielākais no tiem Latvijā ir purva sīksamtenis.[4] Lai arī visas piecas Latvijā sastopamās sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas, tās tomēr ir samērā viegli atpazīt. Sugu galvenās atšķiršanas pazīmes ir atrodamas spārnu apakšpusē.[4]

Atšķirībā no citām tauriņu grupām sīksamteņi miera stāvoklī spārnus vienmēr tur sakļautus un spārnus no virspuses var aplūkot tikai tauriņa lidojuma laikā, tādēļ pazīmes, kas atrodas spārnu virspusē, praktiski netiek izmantotas sugas noteikšanai.[4] Sīksamteņi lido lēni un izteikti "lēkājoši".

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīksamteņu kāpuri barojas ar dažādām graudzālēm, līdz ar to lielākā daļa sugu mājo zāļainos biotopos: pļavās, izcirtumos, ceļmalās un mežmalās, ar graudzālēm bagātās vietās.[4] Latvijā izņēmums ir purva sīksamtenis, kurš ir vienīgā sīksamteņu suga, kas mājo augstajos purvos. Latvijā dzīvojošiem sīksamteņiem sezonā attīstās viena paaudze. Izņēmums ir parastais sīksamtenis, kuram sezonā attīstās divas tauriņu paaudzes.[4] Sīksamteņiem pārziemo kāpuri.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alpu sīksamtenis (Coenonympha gardetta)
Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania)
Upju sīksamtenis (Coenonympha oedippus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]