Lauka sīksamtenis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lauka sīksamtenis
Coenonympha arcania (Linnaeus, 1761)
Lauka sīksamtenis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
DzimtaRaibeņu dzimta (Nymphalidae)
ApakšdzimtaSamteņu apakšdzimta (Satyrinae)
CiltsSamteņu cilts (Satyrini)
ĢintsSīksamteņi (Coenonympha)
SugaLauka sīksamtenis (C. arcania)
Lauka sīksamtenis Vikikrātuvē

Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini). Lauka sīksamtenis mājo lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumu daļā. Eiropā tas nav sastopams Britu salās, Spānijas dienvidos un Skandināvijas ziemeļos.[1] Latvijā lauka sīksamtenis sastopams samērā bieži visā teritorijā.[2]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spārnu apakšpuses ir brūnas vai dzeltenas ar lielu baltu joslu

Lauka sīksamtenis ir košākais Latvijā dzīvojošais sīksamtenis. Tas ir neliels dienas tauriņš, kura spārnu plētums ir 28—34 mm. No virspuses priekšējie spārni ir koši oranži ar tumšākiem galiem. Aizmugurējie spārni ir tumšāki par priekšējiem un to tumši brūnais tonis kontrastē ar gaišākajiem priekšspārniem.

Lauka sīksamteņa spārnu apakšpuse ir ļoti koša un dekoratīva. Spārnu apakšpuses pamattonis ir brūns vai dzeltens. Uz aizmugurējiem spārniem ir sugai raksturīgākā pazīme — ļoti liels, izteikts lielu balts laukums, kas sniedzas no viena spārna malas līdz otrai un vidusdaļā tas nekad nav pārtraukts. Spārna priekšējo malu laukums sasniedz starp diviem galējiem apaļajām "acīm", atdalot galējo plankumu no pārējiem. Apaļie plankumi veidojas no četrkrāsainiem gredzeniem: centrā balts punkts, to ietver melns jeb tumši brūns gredzens, seko oranžs gredzens un atkal tumši brūns. Aizmugurējā spārna ārmala ir ar šaurām, oranžām un pelēkām joslām. Priekšējā spārna gals no apakšas ir oranžs ar apaļu actiņu, pirms kuras ir gaiša šķērsjosla.[3]

Lidojumā, kad brīžiem redz spārnu virspusi, bet brīžiem apakšpusi, tauriņš izskatās ļoti spilgts, salīdzinot ar citiem sīksamteņiem.[3]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauka sīksamtenis uzturas pļavās, mežmalās, vietās, kur bagātīgi aug graudzāles

Lauka sīksamtenis sastopams sausos biotopos, vietās, kur bagātīgi aug graudzāles: mežmalās, izcirtumos, norās, pļavās un skrajos mežos līdz 1800 metriem virs jūras līmeņa.[1][3] Pieaugušos tauriņus lidojam Latvijā var novērot no jūnija sākuma, kad tie izšķiļas, un līdz jūlija vidum vai beigām, kad beidzas vairošanās sezona. Gadā lauka sīksamtenim attīstās viena jaunā paaudze. Kāpurs uz dažadām graudzālēm novērojami no augusta līdz rudenim un pavasarī pēc pārziemošanas līdz maijam, kad tie iekūņojas. Lauka sīksamtenim pārziemo tikai kāpuri.[3]

Kāpuri barojas ar dažādām graudzālēm, piemēram, nokarenajām pumpursmilgām, skarenēm, meduszālēm un citiem augiem.[3] Pieaugušie tauriņi barojas ar dažādu ziedu nektāru, ziedošus krūmus ieskaitot.[1]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Povilas Ivinskis, Jonas Augustauskas. Lietuvos dieniniai drugiai. Kaunas: Lututė, 2004. ISBN 9955-575-41-7

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]