STS-117

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
STS-117
Kosmosa kuģis: Atlantis
Apkalpe: 7
Sākums: 2007. gada 8. jūnijs 23:38:04 UTC
Beigas: 2007. gada 22. jūnijs 19:49:38 UTC
Ilgums: 13 dienas, 20 stundas, 12 minūtes, 44 sekundes
Apkalpes attēls
no kreisās uz labo) K. Andersons, Dž. Reilijs, S. Svonsons, F. Starkovs, L. Aršambo, P. Foresters, Dž. Olivas
no kreisās uz labo) K. Andersons, Dž. Reilijs, S. Svonsons, F. Starkovs, L. Aršambo, P. Foresters, Dž. Olivas
Saistītās misijas
Iepriekšējā Nākamā
STS-116 STS-118
Citas misijas: SKS-15

STS-117 bija Space Shuttle Atlantis ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Starts notika Kenedija kosmiskajā centrā 2007. gada 8. jūnijā 23.38.04 UTC.

Kosmosa kuģis nogādāja SKS 17,8 t fermas segmentu S3/S4 ar saules baterijām, un apkalpe to uzstādīja. STS-117 arī nogādāja stacijā SKS 15. ekspedīcijas dalībnieku Kleitonu Andersonu, kā arī atgrieza uz zemi Sanitu Viljamsu.

Apkalpe[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmonauts Virz.¹ Amats Lidojums pēc skaita Valsts
Frederiks Starkovs (Frederick Sturckow) ↑↓ komandieris 3. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Lī Aršambo (Lee Archambault) ↑↓ pilots 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Patriks Foresters (Patrick G. Forrester) ↑↓ misijas speciālists 1 2. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Stīvens Svonsons (Steven Swanson) ↑↓ misijas speciālists 2 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Džons Olivas (John Olivas) ↑↓ misijas speciālists 3 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Džeimss Reilijs (James Reilly) ↑↓ misijas speciālists 4 3. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Kleitons Andersons (Clayton Anderson) SKS lidojuma inženieris 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Sanita Viljamsa (Sunita Williams) SKS lidojuma inženieris 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
¹ — lidojuma virziens: ↑ (augšup) un ↓ (lejup)

Pirmsstarta notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

STS-117 starts sākotnēji tika paredzēts 16. martā. Kad Atlantis atradās starta laukumā, 26. februārī uznāca stipra krusa. Golfa bumbiņas lieluma krusas graudi izveidoja 1000 - 2000 caurumus ārējās degvielas tvertnes siltumizolācijas pārklājumā. Kosmosa kuģi nācās atgriezt atpakaļ montāžas korpusā, veicot caurumu aizdarīšanu un papildus pārbaudes. Atlantis starta laukumā otro reizi tika nogādāts 15. maijā.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. diena (8. - 9. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantis STS-117 starts 8. jūnijā

Starts notika pēc plāna 23.38.04 UTC.

2. diena (9. - 10. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novērojot Atlantis ārējo apšuvumu, tika atklāts aptuveni 10 cm plats caurums siltumizpolācijas plāksnē kosmosa kuģa kreisajā pusē. Speciālisti novērtēja bojājumu un secināja, ka šajā vietā tas neapdraud drošību, kuģim ieejot Zemes atmosfērā, tur nav liela temperatūra. [1]

3. diena (10. - 11. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc pietuvošanās manevriem Atlantis saslēdzās ar SKS 19:36 UTC. Pirms tam Fjodors Jurčihins un Oļegs Kotovs caur SKS iluminatoriem fotografēja kosmoplānu, attēlus vēlāk noraidot uz zemi analīzei. Drīz pēc saslēgšanās sākās S3/S4 konstrukcijas izcelšana no Atlantis kravas telpas ar kosmoplāna manipulatoru, kuru vadīja Aršambo un Foresters. Lūka starp kuģi un staciju tika atvērta 21:20 UTC. Pēc tam Viljamsa ar SKS "mehānisko roku" Canadarm-2 (SSRMS) pārņēma fermu un atstāja to tur līdz nākamajai dienai, kad paredzēts to uzstādīt paredzētajā vietā.

4. diena (11. - 12. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aršambo, Foresters un Kotovs, izmantojot SSRMS, pievienoja S3/S4 fermu S1 fermas galā; kontakts notika 18.03 UTC. Pēc tam Reilijs un Olivas sāka iziešanu kosmosā. Slūžu kameras lūka tika atvērta 20.02 UTC. Kosmonauti veica konstrukcijas nostiprināšanas darbus un kabeļu savienošanu. Iziešana beidzās 12. jūnijā 02.12 UTC, kad tika aizvērta lūka. Kopējais kosmosā pavadītais laiks - 6 stundas 15 minūtes. Ārpuskuģa aktivitātes tika aizkavētas par vienu stundu sakarā ar to, ka stacijas žiroskopi izgāja no ierindas pēc tam, kad tika pievienota jauna masa un stacija kļuva asimetriska.

5. diena (12.- 13. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 15.46 līdz 17.58 UTC ar komandām no zemes kontroles centra tika izvērsti S4 saules bateriju paneļi 1A un 3A. Vēlāk dienas laikā radās problēmas ar krievu segmenta navigācijas datoru, kas gan neapdraudēja stacijas drošību.

Starptautiskā kosmiskā stacija pēc saules bateriju izvēršanas. Attēls uzņemts no Atlantis pēc tā atvienošanās no stacijas.

6. diena (13. - 14. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. jūnijā Foresters un Svonsons veica otro iziešanu kosmosā. Slūžu kameras lūka tika atvērta 18.27 UTC. Kosmonauti noņēma starta stiprinājumus no S4 rotējošā savienojuma, tomēr neizdevās pabeigt darbu, jo iepriekš uzstādītā iekārta nebija pareizi instalēta. Nākamais darbs bija palīdzēt saritināt P6 saules bateriju paneļus, kuri stacijā atrodas jau vairakus gadus, atbrīvojot ceļu jaunajai konstrukcijai. Lai to izdarītu, no zemes tika dotas komandas mehānismiem (tas tika sākts jau tad, kad kosmonauti vēl gulēja), un viņiem vajadzēja sekot un piekoriģēt ar rokām, lai plānā lenta pareizi sarullētos tai paredzētajā vietā. [2]

7. diena (14. - 15. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamēr apkalpe gatavojās trešajai iziešanai kosmosā, notika mēģinājumi atjaunot krievu segmenta datoru darbības atjaunošānu, kas izdevās tikai daļēji. Trīs datori sabojājās pēc tam, kad pieslēdza jaunās saules baterijas. Iespējams, ka radās paaugstināta sprieguma impulss, kas iespaidoja datorus. [3][4]

8. diena (15. - 16. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

15. jūnijā Džims Reilijs un Denijs Olivas sāka trešo iziešanu kosmosā. Slūžu kameras lūka tika atvērta 17.24 UTC. Olivas veica siltumizolācijas plāksnītes remontu Atlantis dzinēju nodalījuma augšpusē. Pa to laiku Reilijs uzstādīja skābekļa reģenerācijas sistēmas ūdeņraža izplūdes ventili moduļa Destiny ārpusē. Pec tam viņi pabeidza P6 saules bateriju salikšanu. [5]

9. diena (16. - 17. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantis apkalpe gatavojās 4. iziešanai kosmosā. Krievu kosmonautiem izdevās atjaunot divu datoru daļēju darbību, kas nepieciešams stacijas stabilai darbībai. 16. jūnijā 05.47 UTC Sanita Viljamsa uzstādīja jaunu rekordu sievietei nepārtraukti atrodoties kosmosā (vairāk nekā 188 dienas 4 stundas), pārspējot 1996. gada Šenonas Lūsidas lidojumu. [6]

10. diena (17. - 18. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. jūnijā Foresters un Svonsons veica ceturto iziešanu kosmosā. Slūžu kameras lūka tika atvērta 16.25 UTC. Pamatuzdevums bija aktivizēt sistēmu SARJ (noņemot pēdējo stiprinājumu), ar kuru tiek veikta saules bateriju pagriešana uz fermas S3/S4. Pirms tam viņi uzstādīja televīzijas kameru un tās stiprinājumus uz S3. Pēc tam viņi uz Unity moduļa uzstādīja datortīkla kabeli, atvēra ūdeņraža ventili, kas tika uzstādīts iepriekšējā iziešanā. Beigās viņi uz moduļa Destiny uzstādīja divus pretmeteorītu vairogus. [7]

11. diena (18. - 19. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkalpe gatavojās atvienošanai no stacijas. Tika pārkrautas pēdējās mantas. Lūkas starp Atlantis un SKS tika aizvērtas 22.51 UTC. S. Viljamsa pārgāja uz kosmoplānu, K. Andersons palika stacijā. [8]

12. diena (19. - 20. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantis atvienojās no stacijas 14.42 UTC. Pēc atvienošanās kosmoplāns aplidoja apkārt stacijai, kamēr stacijas apkalpe fotografēja kuģa ārējo apšuvumu. [9]

Atlantis STS-117 nolaišanas.

13. diena (20. - 21. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantis apkalpe gatavojās atgriezties uz zemi nākamaja dienā. [10]

14. diena (21. - 22. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nolaišanās tika atlikta sliktu laika apstakļu dēļ Kenedija kosmiskajā centrā Floridā. [11]

15. diena (22. jūnijs)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

22. jūnijā Atlantis veica nolaišanās Edvardsa Gaisa spēku bāzē Kalifornijā. 18.43 UTC tika veikts bremzēšanas impulss. Kugis iegaja atmosfēras blīvajos slāņos, un 19.49 UTC kosmoplāna riteņi pieskarās lidlauka segumam. [12]

Iziešanas atklātā kosmosā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misija Kosmonauti Sākums Beigas Ilgums Darbība
79. STS-117
EVA 1
Džeimss Reilijs
Džons Olivas
11. jūnijs, 20.02 UTC 12. jūnijs, 02.17 UTC 6 stundas 15 minūtes S3/S4 fermas uzstādīšana
80. STS-117
EVA 2
Patriks Foresters
Stīvens Svonsons
13. jūnijs, 18.28 UTC 14. jūnijs, 01.44 UTC 7 stundas 16 minūtes S3/S4 fermas uzstādīšanas pabeigšana
81. STS-117
EVA 3
Džeimss Reilijs
Džons Olivas
15. jūnijs, 17.24 UTC 16. jūnijs, 01.22 UTC 7 stundas 58 minūtes Kosmoplāna siltumizolācijas remonts, P6 saules bateriju saritināšanas pabeigšana
82. STS-117
EVA 4
Patriks Foresters
Stīvens Svonsons
17. jūnijs, 16.25 UTC 17. jūnijs, 22.54 UTC 6 stundas 29 minūtes Saules bateriju rotējošā savienojuma aktivizēšana, kameras statņa, datortīkla kabeļa, drošības vairogu uzstādīšana.


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «STS-117 MCC Status Report #03». NASA.
  2. «STS-117 MCC Status Report #11». NASA.
  3. «14.06.2007 / 22:49 На МКС сломались российские компьютеры». NASA.
  4. «STS-117 MCC Status Report #13». NASA.
  5. «STS-117 MCC Status Report #15». NASA.
  6. «STS-117 MCC Status Report #17». NASA.
  7. «STS-117 MCC Status Report #19». NASA.
  8. «STS-117 MCC Status Report #21». NASA.
  9. «STS-117 MCC Status Report #23». NASA.
  10. «STS-117 MCC Status Report #25». NASA.
  11. «STS-117 MCC Status Report #27». NASA.
  12. «STS-117 MCC Status Report #30». NASA.