Sagastira

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sagastira
Сагастырь
Русская полярная станция Сагастырь.jpg
Sagastira (Jakutija)
Sagastira
Sagastira
Sagastira (Krievija)
Sagastira
Sagastira
Sagastira (Arktika)
Sagastira
Sagastira
Valsts piederība Karogs: Krievija Krievija
Koordinātas: 73°22′52″N 126°35′52″E / 73.38111°N 126.59778°E / 73.38111; 126.59778Koordinātas: 73°22′52″N 126°35′52″E / 73.38111°N 126.59778°E / 73.38111; 126.59778
Novietojums Ļenas delta
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1882. g.
Slēgta 1884. g.
Minimālā t° -54,8 °C

Polārā stacija «Sagastira» (krievu: Полярная станція «Сагастырь») vai Ustjļenas polārā stacija (Усть-Ленская полярная станція)[1] ir bijusī Krievijas polārstacija Arktikā.[2] Izvietojusies Ļenas upes deltas ziemeļos Sagastiras salā pie evenku apmetnes Tumatas. Mūsdienās administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacija izveidota pirmā Starptautiskā polārā gada (1882-1883) ietvaros Krievijas ģeogrāfijas biedrības paspārnē. Sagastira bija viena no divām Krievijas polārstacijām, kas izveidotas polārā gada ietvaros — otra ir joprojām funkcionējošā Malije Karmakuli Novaja Zemļas arhipelāgā. Par stacijas vadītāju tika iecelts flotes stūrmanis un hidrogrāfs, poručiks Nikolajs Jurgenss. Ekspedīcijas sastāvā bija arī astronoms un magnitologs Ādolfs Eigners, dabaszinātnieks un ārsts Aleksandrs Bunge, kā arī vairāki matroži, zaldāti un palīgstrādnieki.

Ekspedīcija tika komplektēta Sanktpēterburgā, kur tās dalībnieki izgāja apmācību Pulkovas observatorijā un Pavlovskas magnētiskajā un meteoroloģiskajā observatorijā. 1881. gada decembrī ekspedīcija devās ceļā uz Jakutsku, kur nonāca 1882. gada maijā. Jakutskā sagatavošanās turpinājās, visas ekspedīcijas ēkas tika uzbūvētas tur, pēc tam izjauktas un sagatavotas transportēšanai. 19. jūnijā ekspedīcija ar vairākiem kuģiem un baržām devās ceļā uz Ļenas deltu. 10. augustā ekspedīcija sasniedza izvēlēto galamērķi. No 11. līdz 19. augustam bija uzbūvētas nepieciešamās ēkas un sākti meteoroloģiskie novērojumi. Magnētiskie novērojumi sākti tikai 17. oktobrī, jo bija jāsalabo ceļā sabojātie instrumenti. Pilnībā stacijas infrastruktūra tika pabeigta tikai novembra vidū. Tika uzbūvēta galvenā ēka, četri ar to ar galerijām savienoti paviljoni, kā arī pirts un noliktava.

1883. gada vasarā Jurgenss. Bunge un Eigners veica vairākus pārgājienus Ļenas deltā, ierīkojot astronomiskos un magnētiskos punktus un uzmērot ar teodolītu apvidu. Šo ekspedīciju rezultātā tika izveidota uz to brīdi detālākā deltas 20 verstu mēroga karte.[3]

1883. gadā pēc Starptautiskā polārā gada programmas beigām tika pieņemts lēmums, ka Sagastiras stacija turpinās darbu vēl gadu, īstenojot to pašu novērojumu programmu. Jurgens piekrita, tikai pieprasīja nomainīt dažus cilvēkus no palīgpersonāla. Stacija beidza darbu 1884. gada 26. jūnijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]