Novaja Zemļa
| Novaja Zemļa | |
|---|---|
| Новая Земля | |
|
Novaja Zemļa 17. gadsimta kartē | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Barenca jūra, Karas jūra |
| Koordinātas | 75°10′0″N 57°50′0″E / 75.16667°N 57.83333°EKoordinātas: 75°10′0″N 57°50′0″E / 75.16667°N 57.83333°E |
| Platība | 83 000 km² |
| Garums | 925 km |
| Augstākais kalns | 1547 m |
| Administrācija | |
|
| |
| Apgabals | Arhangeļskas apgabals |
| Lielākā pilsēta | Belušja Guba |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 2429 (2010) |
| Blīvums | 0,03/km² |
| Pamatiedzīvotāji | krievi |
|
| |
Novaja Zemļa (krievu: Новая Земля — ‘Jaunā zeme’) ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs, kas atrodas Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām. Ietilpst Arhangeļskas apgabalā kā atsevišķs administratīvais pilsētas rajons (городской округ). Novaja Zemļā ir divas apdzīvotās vietas - Belušja Gora (Белушья Губа) ar 2469 iedzīvotājiem 2016. gadā un Rogačova (Рогачёво) ar 555 iedzīvotājiem.
Arhipelāgs sastāv no divām galvenajām salām — Ziemeļu salas un Dienvidu salas (garums ap 925 km, platums 40 — 100 km), kā arī vairākām mazākām saliņām. Starp lielajām salām atrodas Matočkinšara šaurums. Arhipelāga kopējā platība ir vairāk kā 83 000 km². Lielāko daļu Novaja Zemļas aizņem kalnu grēdas.[1][2] Augstākā virsotne — 1547 metri. Daļu ziemeļu salas klāj apledojums, pārējā arhipelāga daļā raksturīgs arktiskais tuksnesis, bet pašā dienvidu daļā arktiskā tundra. Valdošais ir arktiskais jūras klimats, novērojamas biežas miglas.[1] Derīgie izrakteņi — cinks, varš, svins un citi.[3] Novaja Zemļa apdzīvo vairāki tūkstoši cilvēku, kuri lielākoties ir karavīri un viņu ģimenes locekļi.[4]
Krieviem šīs salas bija pazīstamas kopš 11. gadsimta, kad tās apmeklēja Novgorodas mednieki.[2]
Kodolizmēģinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1954. gadā arhipelāgā tika izveidots lielākais Padomju Savienības kodolieroču testēšanas poligons, kas darbojās līdz 1990. gadam. Kopumā tajā veikti 130 kodolsprādzieni, no kuriem 88 tika veikti atmosfērā virs arhipelāga, 39 pazemē un 3 virs ūdens.[5] 1961. gada 30. oktobrī šeit tika veikts pasaules vēsturē lielākais kodolsprādziens, kas notika, izmēģinot 50 megatonnas spēcīgu ūdeņraža bumbu.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne, 517. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Novaja Zemļa in: «Encyclopaedia Britannica (11th ed.) (angliski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 12. novembrī.
- ↑ Novaja Zemļa: «The Columbia Encyclopedia, 6th ed (angliski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. augustā. Skatīts: 2010. gada 12. novembrī.
- ↑ «Отец Иннокентий, монах-полярник. Житие на Новой Земле (krieviski)». Skatīts: 2010. gada 12. novembrī.
- ↑ «Russia: Central Test Site, Novaya Zemlya (angliski)». Skatīts: 2010. gada 12. novembrī.
- ↑ Novaja Zemļa: «Big Ivan, The Tsar Bomba (“King of Bombs”) (angliski)». Skatīts: 2010. gada 12. novembrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Novaja Zemļa.
|