Saknes darbība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Saknes galvenais uzdevums ir ūdens un minerālvielu uzsūkšana no augsnes un vadīšana uz stumbru. Saknes iekšējā uzbūve ir līdzīga stumbra uzbūvei. Sakni sedz segaudi. Jauno sakņu galos ir veidotājaudi, jo sakne līdzīgi stumbram, aug ar galotni. Šo saknes joslu sauc par saknes augšnas joslu.

Virs tās ir uzsūkšanas josla, kurā uz saknes virsmas ir milzīgs daudzums epidermas šūnu izaugumu- spurgaliņu. Katras spurgaliņas garums ir 0.15-2 mm, un tā dzīvo 10-20 dienas, bet pēc tam atmirst. To vietā uz jaunām saknēm veidojas citas spurgaliņas. piemēram, kukurūzai uz vienu saknes virsmas kvadrātmilimetru ir apmēram 700 spurgaliņu, bet zirņiem- līdz 250. Līdz ar to saknei ir liela uzsūcējvirsma.

Aiz uzsūkšanas joslas atrodas saknes vadīšanas josla, pa kuras vadaudiem uzsūktais ūdens un tajā izšķīdušās neorganiskās vielas plūst augšup. Līdzīgi kā stumbrā, arī saknēs var iekļūt dažādi slimības izraisoši mikroorganismi, tāpēc, izraugoties augļu koku vai ogulāju stādus, jāskatās, vai tiem nav stipri bojātas saknes. Bojātās daļas ir jāizgriež un griezuma vietā jāapber ar kokogļu pulveri vai jānoklāj ar potziedi.

Augļu koku mēslošana ar minerālvielu šķīdumiem jāveic zaru vainaga diametra attālumā no stumbra. Piemēram, ja ābeli aplej un apmēslo tieši ap stumbru, liela labuma no šādas mēslošanas nav, jo saknes uzsūkšanas josla atrodas tuvu sakņu galam. Apkārt kokam jāizrok neliels grāvīts un tas jāpiepilda ar minerālvielu šķīdumu.