Saknes darbība
 | Šis raksts ir jākategorizē. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu kategoriju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Ir ierosinājums apvienot šo rakstu ar sakne. |
| Šim rakstam nav ievada vai ievadā nav definīcijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, uzrakstot skaidru apskatītā subjekta definīciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Saknes darbība" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Saknes galvenais uzdevums ir ūdens un minerālvielu uzsūkšana no augsnes un vadīšana uz stumbru. Saknes iekšējā uzbūve ir līdzīga stumbra uzbūvei. Sakni sedz segaudi. Jauno sakņu galos ir veidotājaudi, jo sakne līdzīgi stumbram, aug ar galotni. Šo saknes joslu sauc par saknes augšanas joslu.
Virs tās ir uzsūkšanas josla, kurā uz saknes virsmas ir milzīgs daudzums epidermas šūnu izaugumu - spurgaliņu. Katras spurgaliņas garums ir 0.15-2 mm, un tā dzīvo 10-20 dienas, bet pēc tam atmirst. To vietā uz jaunām saknēm veidojas citas spurgaliņas. piemēram, kukurūzai uz vienu saknes virsmas kvadrātmilimetru ir apmēram 700 spurgaliņu, bet zirņiem - līdz 250. Līdz ar to saknei ir liela uzsūcējvirsma.
Aiz uzsūkšanas joslas atrodas saknes vadīšanas josla, pa kuras vadaudiem uzsūktais ūdens un tajā izšķīdušās neorganiskās vielas plūst augšup. Līdzīgi kā stumbrā, arī saknēs var iekļūt dažādi slimības izraisoši mikroorganismi, tāpēc, izraugoties augļu koku vai ogulāju stādus, jāskatās, vai tiem nav stipri bojātas saknes. Bojātās daļas ir jāizgriež un griezuma vietā jāapber ar kokogļu pulveri vai jānoklāj ar potziedi.
Augļu koku mēslošana ar minerālvielu šķīdumiem jāveic zaru vainaga diametra attālumā no stumbra. Piemēram, ja ābeli aplej un apmēslo tieši ap stumbru, liela labuma no šādas mēslošanas nav, jo saknes uzsūkšanas josla atrodas tuvu sakņu galam. Apkārt kokam jāizrok neliels grāvītis un tas jāpiepilda ar minerālvielu šķīdumu.