Pāriet uz saturu

Sami Salo

Labs raksts
Vikipēdijas lapa
Sami Salo
Sami Salo
Personas dati
Dzimis 1974. gada 2. septembrī (50 gadi)
Valsts karogs: Somija Turku, Somija
Augums 191 cm
Svars 96 kg
Sporta veids Hokejs
Pozīcija Aizsargs
Nūjas tvēriens Labais
Profesionāļa karjera 1994—2015
Drafts
NHL drafts 239., 9. kārtā, 1996
Drafta klubs Otavas "Senators"
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
2001—pašlaik Flag of Somija Somija

Infokaste atjaunota 2015. gada 13. augustā.

 
Medaļas
Vīriešu hokejs
Pārstāvot: Karogs: Somija Somija
Ziemas olimpiskās spēles
Sudrabs Turīna 2006
Bronza Vankūvera 2010
Bronza Soči 2014
Pasaules čempionāts
Sudrabs Vācija 2001

Sami Salo (somu: Sami Salo; dzimis 1974. gada 2. septembrī Turku, Somijā) ir bijušais somu hokejists, aizsargs, Somijas hokeja izlases dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 878 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Otavas "Senators", Vankūveras "Canucks" un Tampabejas "Lightning".

Profesionāļa karjeru sāka SM līgas klubā Turku TPS, pirms viņu 1996. gada NHL draftā izvēlējās Otavas "Senators". Viņš pievienojās "Senators" 1998.—1999. gada sezonā. 2002. gada starpsezonā viņš tika aizmainīts uz Vankūveru, kur somu hokejists trīs reizes sezonu pabeidza ar vismaz 30 punktiem. 2004.—2005. gada NHL lokauta laikā S. Salo spēlēja Zviedrijas Elitsērijas klubā Frölunda HC un palīdzēja klubam iegūt līgas čempiona titulu.

Somijas izlases sastāvā ir piedalījies divos Pasaules čempionātos un četrās Olimpiskajās spēlēs. Viņš ir ieguvis sudraba medaļas 2001. gada Pasaules čempionātā un 2006. gada Olimpiskajās spēlēs, kā arī bronzas medaļu 2010. un 2014. gada Olimpiskajās spēlēs. Karjeras laikā S. Salo ir kļuvis bēdīgi slavens savu biežo traumu dēļ. Viņš ir zināms kā aizsargs ar ļoti spēcīgu metienu.

Spēlētāja karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turku TPS un Jokerit

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

S. Salo savu pirmo profesionālo sezonu aizvadīja Turku TPS sastāvā, 1994.—1995. gada sezonā. Savā pirmajā sezonā viņš piedalījās septiņās spēlēs, guva vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles. Nākamajā sezonā hokejists aizvadīja savu labāko sezonu Somijas līgā, gūstot 21 punktu 47 spēlēs. Otavas "Senators" izvēlējās S. Salo 1996. gada NHL drafta devītajā kārtā ar 239. numuru. Viņš palika Somijā vēl divus gadus pēc drafta. 1996.—1997. gada sezonā viņš guva deviņus vārtus. Nākamajā sezonā viņš pārcēlās no TPS uz Jokerit. Savā pēdējā sezonā Somijā viņš 35. spēlēs guva trīs vārtus un atdeva piecas piespēles.

Otavas "Senators"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc aizvadītajiem četriem gadiem Somijas līgā S. Salo parakstīja līgumu ar Senators 1998. gada jūlijā.[1] Sākotnēji viņš tika nosūtīts uz Detroitas "Vipers", Otavas fārmklubu, bet uz Otavu tika izsaukts 1998. gada 18. novembrī.[2] Debijas sezonā viņš aizvadīja 27 spēles, savus pirmos vārtus NHL viņš guva 1999. gada 27. janvārī spēlē pret Bostonas Bruins, šie bija uzvaru nesošie vārti, "Senators" uzvarēja ar 3—1.[3] Pabeidzot 1998.—1999. gada sezonu ar 7 vārtiem un 19 punktiem viņš tika iekļauts NHL debitantu izlasē.[4] 1999. gada 30. martā Salo guva trīs vārtus vienā spēlē pret Pitsburgas "Penguins".[5] Tajā sezonā viņš izlaida 37 spēles savainojuma dēļ, taču guva 14 punktus. 2000. gadā viņš izlaida divas spēles čūskas koduma dēļ.[6]

Salo turpināja nespēlēt arī 2000.—2001. gada sezonā, vairāku savainojumu dēļ, tai skaitā pleca, kājas un ceļgala traumas, kā arī gripas dēļ.[7] 2001. gada martā Riks Točets no Filadelfijas "Flyers" pret Salo izpildīja spēka paņēmienu, kā rezultātā Salo tika izsisti daži zobi un gūts smadzeņu satricinājums.[8] Viņš pabeidza savu trešo sezonu NHL ar 18 punktiem 31 spēlē.

Pirms 2001.—2002. gada sezonas sākuma Salo savainoja cirksni pārbaudes spēlē pret Toronto "Maple Leafs".[7] Šī iemesla dēļ viņš izlaida pirmās trīs sezonas spēles, sezonas laikā viņš izlaida vēl 13 spēles gripas, lauzta pirksta un muguras problēmu dēļ.[4] 66 spēlēs viņš tika pie 13 punktiem. Vasarā viņam tika veikta pleca operācija,[9] kā arī viņš kļuva par brīvo aģentu un 2002. gada 31. jūlijā apstiprināja "Senators" piedāvāto līgumu par 880 000 dolāru.[9] Gandrīz divus mēnešus vēlāk "Senators" viņu aizmainīja uz Vankūveras "Canucks", pretī saņemot uzbrucēju Pīteru Šēferu.[4]

Vankūveras "Canucks"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salo 2005. gadā

Savā pirmajā sezonā Vankūverā Salo kļuva par pamatsastāva spēlētāju.[10] Viņš piedalījās 79 spēlēs un guva 30 punktus. Starpsezonā "Canucks" ar viņu noslēdza divu gadu līgumu par 3,2 miljoniem dolāru.[11] Nākamās sezonas 74 spēlēs viņš guva 26 punktus.

2004.—2005. gada lokauta laikā Salo devās uz Zviedrijas Elitsēriju. 41 spēlē viņš guva 14 punktus, palīdzot Frölunda komandai uzvarēt regulārajā čempionātā[12] un pēc tam izslēgšanas spēļu finālā pieveikt Färjestads BK.[13] Salo piektās finālsērijas spēles pagarinājumā atdeva rezultatīvu piespēli Niklasam Andersonam, kurš guva vārtus un Frölunda ieguva čempionu titulu.[14] Salo 14 izslēgšanas mačos atzīmējās ar 7 punktiem.

Pēc NHL lokauts beigām Salo parakstīja vēl vienu divu gadu līgumu ar "Canucks", sezonā saņemot 1,5 miljonus dolāru.[15][16] Sekojošajā 2005.—2006. gada sezonā Salo piedalījās tikai 59 spēlēs pleca savainojuma dēļ, ko viņš guva Somijas izlases sastāvā 2006. gada ziemas olimpisko spēļu laikā, kad maiņas gaitā saskrējās ar komandas biedru.[17] Tajā sezonā viņš guva 33 punktus, kas bija otrs labākais rādītājs starp aizsargiem.[18]

2006.—2007. gada sezonas sākumā 2. novembra spēlē pret Minesotas "Wild" Salo izmežģīja ceļgalu.[19] Drīz pēc atgriešanās viņš atkal atsvaidzināja pleca savainojumu, saņemot spēka paņēmienu decembra spēlē pret Edmontonas "Oilers".[20] Regulārās sezonas beigās viņš savainoja cirksni, tādējādi izlaižot piecas spēles martā un aprīlī.[4] Tomēr Salo aizvadīja ļoti labu sezonu, gūstot 14 vārtus un atdodot 23 piespēles. Vārtu ziņā tas bija desmitais labākais rezultāts starp aizsargiem un vislabākais rezultāts uzvaru nesošo vārtu ziņā — gūstot 6 uzvaras vārtus.[21][22] 2007. gada 29. martā Salo pagarināja līgumu ar "Canucks" uz četriem gadiem, saņemot 14 miljonus dolāru.[23] "Canucks" iekļuva izslēgšanas spēlēs un pirmajā kārtā uzvarēja Dalasas "Stars", tomēr otrajā kārtā piecu spēļu sērijā Vankūvera piekāpās Anahaimas "Ducks". Salo izlaida pirmās divas spēles otrajā kārtā gripas dēļ.[4] 10 izslēgšanas spēlēs viņš izdarīja tikai vienu rezultatīvu piespēli.

2007. gada starpsezonu Salo pavadīja, dziedējot gadu laikā uzkrātās cirkšņa, muguras un pleca traumas. Salo pirms 2007.—2008. gada sezonas sākuma treniņmača laikā savainoja plaukstu, tādējādi atkal paliekot rezervē.[24] Drīz pēc atgriešanās Salo 2. novembra spēlē pret Našvilas "Predators" dabūja ar ripu pa seju pēc komandas biedra Aleksandra Edlera mēģinājuma izmest ripu no zonas.[25] Ripas trieciens salauza viņa degunu, tāpēc viņš izlaida nākamās 19 spēles.[25] 63 spēlēs Salo nopelnīja 25 punktus, kas bija zemākais rādītājs kopš 2001.—2002. gada sezonas ar "Senators". Neraugoties uz to Salo bija rezultatīvākais "Canucks" aizsargs, jo arī citi komandas aizsargi mocījās ar traumām sezonas laikā.[26]

Salo 2010. gadā

2008.—2009. gada sezona viņam sākās ar izlaistu novembri atsevišķu kājas un pleca traumu dēļ.[27][28] Pēc atgriešanās 2008. gada 17. decembra spēlē pret Edmontonas "Oilers", viņu kapteinis Ītans Moro ietrieca Salo apmalē, salaužot viņam ribas.[29] Viņš izlaida 15 spēles pirms atgriešanās 2009. gada 20. janvārī.[4] Aizvadot 60 spēles regulārajā sezonā, viņš atzīmējās ar 25 punktiem. Izslēgšanas spēlēs Salo guva septiņus punktus septiņās spēlēs, ieskaitot arī divus uzvaru nesošos vārtus pret Sentluisas "Blues" un Čikāgas "Blackhawks".[30][31] Salo savainoja savu vidējo gūžas muskuli izpildot metienu, kurš ielidoja vārtos otrās kārtas otrajā spēlē. Nākamo spēli viņš vēl nospēlēja ar traumu, taču pēc tam izlaida sekojošās divas spēles.[32] Viņš atgriezās sērijas sestajā mačā pret "Blackhawks", taču "Canucks" zaudēja un viņiem sezona bija beigusies. Salo guva trīs vārtus un atdeva četras rezultatīvas piespēles septiņās izslēgšanas spēlēs.

2009.—2010. gada sezonas pašā sākumā 11. oktobra spēlē pret Dalasas "Stars" Salo sastiepa sava labā ceļgala saites.[33] Pēc izlaistām septiņām spēlēm viņš atgriezās komandā oktobra beigās.[4] Sezonas laikā Salo izlaida vēl dažas spēles dažādu traumu dēļ,[4] taču sezonu viņš noslēdza ar 28 punktiem 68 spēlēs. Sezonas otrajā pusē Salo vajadzēja vairāk spēlēt aizsardzībā, jo "Canucks" aizsardzības balsts Villijs Mičelss guva smadzeņu satricinājumu.[34]

2010. gada izslēgšanas spēļu otrās kārtas piektajā spēlē pret Čikāgas "Blackhawks" Salo saņēma ripas triecienu pa cirksni no "Blackhawks" aizsarga Dankana Kīta. Viņam bija nepieciešama palīdzība, lai tiktu nost no ledus, un somu hokejists tika aizvests uz slimnīcu.[35][36] Salo spēlēja ar nesadziedētu traumu nākamajā spēlē, kurā "Blackhawks" izslēdza "Canucks" no cīņas par Stenlija kausu, uzvarot spēlē ar 5—1.[37] 12 izslēgšanas spēlēs viņš tika pie sešiem punktiem.

Salo pārplēsa ahileja cīpslu, spēlējot florbolu 2010. gada vasarā.[38] Pēc operācijas viņš bija spiests palikt malā pirmos četrus 2010.–2011. gada sezonas mēnešus. Pirms atgriešanās "Canucks" sastāvā Salo tika nosūtīts uz Amerikas hokeja līgas (AHL) klubu Manitobas "Moose", lai atgūtu sportisko formu. 2011. gada 4. februārī viņš aizvadīja savu debijas maču AHL, kurā guva divus vārtus un palīdzēja "Moose" uzvarēt Vilksbēras/Skrantonas "Penguins" ar 3—2.[39] Salo aizvadīja vēl divas spēles "Moose" sastāvā pirms tika izsaukts uz "Canucks" 11. februārī.[40]

2012. gada vasarā Salo kā brīvais aģents noslēdza divu gadu līgumu ar Tampabejas "Lightning" vienību. 2014. gadā līgums ar hokejistu pagarināts netika, gadu vēlāk hokejistam paziņojot par karjeras beigšanu.

Karjera izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salo pēc medaļas saņemšanas 2010. gada Olimpiskajās spēlēs.

Salo savu debiju Somijas hokeja izlasē piedzīvoja 2001. gada Pasaules čempionātā Vācijā. Viņš sasniedza savu labāko rezultātu Pasaules čempionātos — deviņās spēlēs tiekot pie deviņiem punktiem, otrais labākais rādītājs starp visiem turnīra aizsargiem.[41] Somija sasniedza finālu, kurā tika piedzīvots zaudējums Čehijai ar 2—3, tādējādi tika iegūta sudraba medaļa.[42] 2001. gada 13. decembrī Salo tika iekļauts Somijas izlases sastāvā 2002. gada Olimpiskajām spēlēm Soltleiksitijā.[43] Salo piedalījās četrās spēlēs, taču pie punktiem netika, Somija ceturtdaļfinālā zaudēja Kanādai ar 1—2.[44]

Savā otrajā Pasaules čempionātā 2004. gadā viņš septiņās spēlēs atdeva trīs piespēles. Somija zaudēja Kanādai ceturtdaļfinālā, tādējādi izstājoties no cīņas par zeltu.[45] Salo atdeva vienu piespēli zaudētajā spēlē pret kanādiešiem.[45][46]

Salo piedalījās arī 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā. Sešās spēlēs viņš atzīmējās ar četriem punktiem, taču turnīrs viņam beidzās, kad maiņās laikā viņš saskrējās ar komandas biedru Villi Peltonenu.[17] Savainojums liedza viņam piedalīties pusfinālā un pēc tam arī finālā, kurā Somija izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties Zviedrijai ar 2—3.[47] Neskatoties uz divām izlaistām spēlēm, Salo kļuva par otro rezultatīvāko komandas aizsargu aiz Kimo Timonena.[48] Četrus gadus vēlāk Salo piedalījās 2010. gada Olimpiskajās spēlēs sava NHL kluba mājvietā Vankūverā. Sešās spēlēs viņš tika pie diviem punktiem, taču pavadīja visvairāk laika uz ledus starp visiem Somijas izlases spēlētājiem.[49] Savus vienīgos vārtus viņš iemeta spēlē par trešo vietu pret Slovākiju, Somija uzvarēja ar 5—3.[50]

Spēles stils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salo ir zināms kā aizsargs, kas spēj neitralizēt pretinieku labākos spēlētājus,[34] kā arī viņš ir spējīgs dot ieguldījumu komandas uzbrukumā. Salo spēle uzbrukumā ir labi zināma viņa spēcīgo metienu dēļ. Tādēļ viņš bieži spēlē vairākumā un komandas biedri izspēlē ripu uz zilo līniju, no kuras viņš izpilda metienus. Kā vispusīgam aizsargam Salo ir jāspēlē arī mazākumos.[51]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salo ir sieva Džoanna un trīs bērni: Pepija, Olivers un Džūlija.[52] Salo pavada laiku trenēdams Oliveru, savu vienīgo dēlu, kurš arī ir hokejists.[53]

Uzaugdams Turku, Salo vairāk vēlējās spēlēt Somijas nacionālajā izlasē nekā NHL.[53] Viņa elks bija Jari Kurri, un viņam labāk patika Somijas hokejisti, kā Esa Peltonens un Heiki Rihiranta, nekā NHL spēlētāji.[53]

Karjeras statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubu statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
    Regulārā sezona   Izslēgšanas spēles
Sezona Klubs Sp V RP P-ti SM Sp V RP P-ti SM
1998.—1999. Otavas "Senators" 61 7 12 19 24 4 0 0 0 0
1999.—2000. Otavas "Senators" 37 6 8 14 2 6 1 1 2 0
2000.—2001. Otavas "Senators" 31 2 16 18 10 4 0 0 0 0
2001.—2002. Otavas "Senators" 66 4 14 18 14 12 2 1 3 4
2002.—2003. Vankūveras "Canucks" 79 9 21 30 10 12 1 3 4 0
2003.—2004. Vankūveras "Canucks" 74 7 19 26 22 7 1 2 3 2
2005.—2006. Vankūveras "Canucks" 59 10 23 33 32 — — — — —
2006.—2007. Vankūveras "Canucks" 67 14 23 37 26 10 0 1 1 4
2007.—2008. Vankūveras "Canucks" 63 8 17 25 38 — — — — —
2008.—2009. Vankūveras "Canucks" 60 5 20 25 26 7 3 4 7 2
2009.—2010. Vankūveras "Canucks" 68 9 19 28 18 12 1 5 6 2
Kopā 665 81 192 273 228 74 9 17 26 14

Karjera Somijas izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Izlase Turnīrs Sp V RP P-ti SM
2001 Somija PČ 9 3 6 9 9
2002 Somija OS 4 0 0 0 0
2004 Somija PČ 7 0 3 3 0
2006 Somija OS 6 1 3 4 0
2010 Somija OS 6 1 1 2 4
Kopā 32 5 13 18 13

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sasniegums Gads
NHL debitantu izlase 1999[4]
Zviedrijas čempions (ar Frölunda HC) 2005[13]
Sudraba medaļa (ar Somijas hokeja izlasi) 2001. gada PČ[42]
2006. gada OS[4]
Bronzas medaļa (ar Somijas hokeja izlasi) 2010. gada OS[4]

Darījumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1996. gada 22. jūnijs — viņu izvēlas Otavas "Senators" drafta devītajā kārtā ar 239. numuru.
  • 2002. gada 31. jūlijs — viņš paraksta viena gada līgumu ar "Senators" par 880 000 dolāriem.[9]
  • 2002. gada 21. septembris — viņš tiek aizmainīts uz Vankūveras "Canucks".[4]
  • 2003. gada 17. jūlijs — viņš paraksta divu gadu līgumu ar "Canucks" par 3,2 miljoniem dolāru.[11]
  • 2004. gada 15. septembris — viņš paraksta viena gada līgumu ar Frölunda HC.[4]
  • 2005. gada 14. augusts — viņš paraksta jaunu divu gadu līgumu ar "Canucks".[15]
  • 2007. gada 29. marts — viņš paraksta četru gadu līgumu ar "Canucks" par 14 miljoniem dolāru.[23]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Transactions». The New York Times. 1998-07-18. Skatīts: 2010-04-01. (angliski)
  2. ↑ «Transactions». The New York Times. 1998-11-19. Skatīts: 2010-04-01. (angliski)
  3. ↑ «NHL Roundup». The New York Times. 1999-01-22. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  4. ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 4,12 «Sami Salo». The Sports Network. Skatīts: 2010-05-11. (angliski)
  5. ↑ «Salo's Hat Trick Stuns Igloo». CBS News. 1999-03-30. Skatīts: 2009-11-18. (angliski)
  6. ↑ Sports Illustrated, August 2, 2010, p.43, Pierre McGuire's In the Crease (angliski)
  7. ↑ 7,0 7,1 «Sens' Salo injured during exhibition game». Canadian Broadcasting Corporation. 2001-09-23. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  8. ↑ «Injury bug bites Senators». Canadian Broadcasting Corporation. 2001-03-27. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 «Sens sign Salo». Canadian Broadcasting Corporation. 2002-07-31. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  10. ↑ «Ice Time Per Game». National Hockey League. Skatīts: 2010-09-10. (angliski)
  11. ↑ 11,0 11,1 «Roundup: Czekarwski returns to Isles with 1-year deal». CNN Sports Illustrated. 2003-07-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-22. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  12. ↑ «Elitserien - 2004/05 (slut)» (Swedish). Swedish Elite League. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-29. Skatīts: 2010-09-11. (angliski)
  13. ↑ 13,0 13,1 «SM-slutspel - 2004/05 (slut)» (Swedish). Swedish Elite League. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-29. Skatīts: 2010-09-11. (angliski)
  14. ↑ «1-0» (Swedish). Swedish Elite League. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-29. Skatīts: 2010-09-11. (angliski)
  15. ↑ 15,0 15,1 «Sharks re-sign Marleau, Sturm». USA Today. 2005-08-15. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  16. ↑ «Sami Salo focusing on the present». The Vancouver Sun. 2007-02-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-09. Skatīts: 2010-09-11. (angliski)
  17. ↑ 17,0 17,1 «More fuel for NHL-Games debate; Modano backtracks». ESPN. 2006-02-24. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  18. ↑ «Total Points». National Hockey League. Skatīts: 2010-09-10. (angliski)
  19. ↑ «Canucks' Salo sidelined». Canadian Broadcasting Corporation. 2006-11-03. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  20. ↑ «Pyatt, Salo, Rypien out for Canucks». ESPN. 2006-12-05. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  21. ↑ «Total Goals». National Hockey League. Skatīts: 2010-09-10. (angliski)
  22. ↑ «Game Winning Goals». National Hockey League. Skatīts: 2010-09-10. (angliski)
  23. ↑ 23,0 23,1 Jason Botchford. «Salo signs on the dotted line». The Province, 2007-03-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-14. Skatīts: 2010-09-13. (angliski)
  24. ↑ «Canucks lose Salo to wrist injury». Canadian Broadcasting Corporation. 2007-09-17. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  25. ↑ 25,0 25,1 «Bieksa to miss 6-8 months with calf injury, Salo uncertain». USA Today. 2007-11-03. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  26. ↑ «Total Points». National Hockey League. Skatīts: 2010-09-10. (angliski)
  27. ↑ «Salo's sidelined again». The Vancouver Sun. 2008-11-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-05. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  28. ↑ «Tough break for Canucks». The Vancouver Sun. 2008-11-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-05. Skatīts: 2008-11-28. (angliski)
  29. ↑ «Career injury No. 34 for Salo». The Province. 2008-12-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-05. Skatīts: 2008-12-19. (angliski)
  30. ↑ «Canucks 2, Blues 1». National Hockey League. 2009-04-15. Skatīts: 2009-09-04. (angliski)
  31. ↑ «Canucks 5, Blackhawks 3». National Hockey League. 2009-04-29. Skatīts: 2009-09-04. (angliski)
  32. ↑ Derek Jory. «Canucks' Salo will play in Game 5». National Hockey League, 2009-05-09. Skatīts: 2010-09-13. (angliski)
  33. ↑ «Canucks' Salo out 4-6 weeks with knee injury». The Sports Network. 2009-10-13. Skatīts: 2009-10-13. (angliski)
  34. ↑ 34,0 34,1 «You just never, ever known with Sami Salo». The Province. 2010-03-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-04-18. Skatīts: 2010-05-11. (angliski)
  35. ↑ Jason Botchford. «Sami Salo's testicle still intact». The Province, 2010-05-11. Skatīts: 2010-05-11. (angliski)
  36. ↑ Elliott Papp. «Canucks' Sami Salo not limping despite groin pain, status 'day-to-day' for Game 6 vs. Blackhawks». The Vancouver Sun, 2010-05-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-05-14. Skatīts: 2010-05-11. (angliski)
  37. ↑ «Canucks' Salo guts it out in Game 6». Canadian Broadcasting Corporation. 2010-05-11. Skatīts: 2010-05-22. (angliski)
  38. ↑ Iain MacIntyre. «Canucks' Sami Salo vows to play again, but 'really not time frame' for return». The Vancouver Sun, 2010-09-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-09-12. Skatīts: 2010-09-12. (angliski)
  39. ↑ «Canucks' Salo starts comeback from Achilles injury». Canadian Broadcasting Corporation. 2011-02-04. Skatīts: 2011-02-04. (angliski)
  40. ↑ «Salo in, Hamhuis out for Canucks». Canadian Broadcasting Corporation. 2011-02-11. Skatīts: 2011-02-11. (angliski)
  41. ↑ «Defenseman Scoring Leaders». International Ice Hockey Federation. Skatīts: 2010-09-11. (angliski)
  42. ↑ 42,0 42,1 «Playoff Round». International Ice Hockey Federation. Skatīts: 2010-09-11. (angliski)
  43. ↑ Bruce Garrioch. «Finns answer call». Ottawa Sun, 2001-12-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-14. Skatīts: 2010-04-01. (angliski)
  44. ↑ «Playoff Round». International Ice Hockey Federation. Skatīts: 2010-09-12. (angliski)
  45. ↑ 45,0 45,1 «Game Summary» (PDF). International Ice Hockey Federation. 2004-05-06. Skatīts: 2010-09-12. (angliski)
  46. ↑ Associated Press. «Brodeur's 27 saves secure 3–2 win over Finland». ESPN, 2004-09-15. Skatīts: 2010-09-12.
  47. ↑ «2006 Olympic Men Tournament». International Ice Hockey Federation. Skatīts: 2010-09-12. (angliski)
  48. ↑ «Player Statistics By Team» (PDF). International Ice Hockey Federation. 2006-02-26. Skatīts: 2010-09-12. (angliski)
  49. ↑ «Team Finland Tournament Standings and Statistics». Vancouver Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-04-09. Skatīts: 2010-04-01. (angliski)
  50. ↑ «Game Summary» (PDF). International Ice Hockey Federation. 2010-02-27. Skatīts: 2010-09-12.
  51. ↑ Associated Press. «Canucks D Sami Salo tears Achilles' tendon». National Hockey League, 2010-07-23. Skatīts: 2010-09-12. (angliski)
  52. ↑ Iain MacIntyre. «Pickled herring, porridge and perogies make a Merry Christmas for Vancouver Canucks». The Vancouver Sun, 2019-12-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-12-23. Skatīts: 2010-09-11.
  53. ↑ 53,0 53,1 53,2 «Meet The Players». The Vancouver Sun. 2010-04-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-09-01. Skatīts: 2010-09-11.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sami_Salo&oldid=4125933"