Sargasu jūra

Sargasu jūra
Sargasu jūra
Koordinātas	28°N 66°W
Okeāns	Atlantijas okeāns
Platība	~6 000 000 km2
Garums	3200 km
Platums	1100 km
Maks. dziļums	6995 m
Valstis un teritorijas	Bermuda
Lielākās pilsētas	Hamiltona
Sargasu jūra Vikikrātuvē

Sargasu jūra (angļu: Sargasso Sea) ir Atlantijas okeāna daļa, kas neatbilst klasiskai jūrai, jo to nevienā pusē nenorobežo sauszeme — robežu veido okeāna straumes.

Vispārīgs raksturojums

Vienīgā Sargasu jūras sauszeme ir Bermudu salas. Sargasu jūrai raksturīgi tas, ka to ielenc aktīvas straumes, savukārt pati Sargasu jūra ir salīdzinoši mierīga, ar biežiem bezvēja periodiem, bez straumēm. Jūras ūdens ir ļoti silts, brīžiem pat pārsteidzoši karsts, vidējā temperatūra ziemā ap 18—23 °C, vasarā 26—28 °C. Jūrā maz nokrišņu, tāpēc ūdens virsējais slānis ir salīdzinoši sāļš — no aptuveni ~ 36.5 ‰ līdz vairāk nekā 37 ‰.

Sargasu jūrā nav daudz komerciālai zvejai piemērotu zivju, tomēr jūra ir ļoti produktīva. Šeit lielā daudzumā savairojas dzeltenbrūnās Sargassum ģints aļģes (ap 8 sugas), kas bieži uzkrājas ūdens virskārtā — šīs aļģes ir devušas jūrai vārdu. Sargasu aļģes ir adaptējušās dzīvei Sargasu jūrā un veido sava veida unikālus "jūras aļģu mežus", kas nav raksturīgi citiem Pasaules okeāna reģioniem. Lielu aļģes biomasu (kopā jūrā ap 4—11 miljoni tonnu) vēl nesen palīdzēja uzturēt tas, ka jūras ūdenī dziļi (līdz 60 metriem) iekļuva saules gaisma. Pēdējā laikā jūras dzidrums ir krities, jo tā piesārņota ar mazutu. Sargasu aļģes kalpo par dzīvotni daudziem nelieliem jūras organismiem — krabjiem, garnelēm, astoņkājiem.

Sargasu jūrai ir liela nozīme arī Eiropas un Amerikas zušu dzīvē. Zušu kāpuri attīstās Sargasu jūrā un dodas attiecīgi uz Eiropu un Ziemeļamerikas austrumu krastu. Zušu mātītes atgriežas Sargasu jūrā, lai dētu olas. Ap 20 °C siltajā ūdenī izdējušas katra līdz 20 miljoniem oliņu, tās iet bojā. No oliņām izšķiļas gandrīz pilnībā caurspīdīgi zušu kāpuriņi, kas aptuveni 3 gadus barojas Sargasu jūrā un tad uzsāk ceļu uz upēm.

Robežas

Aļģes Sargasu jūrā

Ziemeļos norobežo Ziemeļatlantijas straume, austrumos — Kanāriju straume, dienvidos — Ziemeļekvatoriālā straume, rietumos — Golfa straume.

Vēsture

Uzskata, ka Sargasu jūru sasniedza jau senie kartāgieši. Portugāļu jūrasbraucēji Sargasu jūru sasniedza 15. gadsimtā. Sargasu jūru šķērsoja arī Kristofors Kolumbs, kas vēlāk ziņoja par neparasto okeāna daļu, kuru klāj jūraszāles.

Leģendas

Jūra ietilpst "Bermudu trīstūrī" un ar to saistīti gan senāki, gan mūsdienu nostāsti par noslēpumainām kuģu un lidmašīnu pazušanām. Jūras nelabo slavu palielina fakts, ka virs tās bieži valda pilnīgs bezvējš, bet kuģu dzinēju dzenskrūves nereti apstājas blīvā jūraszāļu klājuma dēļ.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sargasu jūra.
• Sargasu jūras okeāna observatorija (angliski)