Tirēnu jūra
| Tirēnu jūra | |
|---|---|
 | |
  Tirēnu jūra  Tirēnu jūra | |
| Koordinātas | 40°N 12°E / 40°N 12°EKoordinātas: 40°N 12°E / 40°N 12°E |
| Okeāns | Atlantijas okeāns |
| Platība | 214 000 km2 |
| Garums | ~760 km |
| Platums | ~500 km |
| Maks. dziļums | 3785 m |
| Valstis un teritorijas | |
| Lielākās pilsētas | |
 Tirēnu jūra Vikikrātuvē | |
.svg){kind=small}
Tirēnu jūra (itāļu: mar Tirreno, franču: mer Tyrrhénienne, korsikāņu: mari Tirrenu, sardīniešu: Mare Tirrenu) ir Vidusjūras daļa, rietumos no Apenīnu pussalas, starp Sicīliju, Sardīniju un Korsiku. Ziemeļrietumos atrodas Ligūrijas jūra, dienvidrietumos ir atklātā Vidusjūra, bet ar Mesīnas šaurumu dienvidaustrumos ir savienota ar Jonijas jūru. Rietumos starp Sardīniju un Korsiku ir vēl Bonifačo šaurums, kas savieno Tirēnu jūru ar pārējo Vidusjūru.
Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jūras nosaukums cēlies no vārda, kādā grieķi sauca etruskus, kurus grieķi uzskatīja par līdiešu izceļotājiem un kurus vadīja teiksmainie brāļi Tarhons un Tirēns. Saskaņā ar Hērodotu, pēc vairākiem neražas un bada gadiem, daļa līdiešu atstājuši Mazāziju un pārcēlušies uz dzīvi tagadējā Toskānā. Viņi sevi nodēvējuši sava vadoņa vārdā par «tirēniem», savukārt romieši viņus dēvēja par etruskiem — vārdā, kādā šo kultūru sauc vēl tagad. Tirēnu vārdā sāka dēvēt arī jūru, pie kuras viņi dzīvoja.
Romieši Tirēnu jūru dēvēja arī Mare Inferum (Apakšējā jūra) pretstatā Adrijas jūrai — Mare Superum (Augšējā jūra).
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tirēnu jūra atrodas netālu no Āfrikas—Eiropas lūzuma zonas, tāpēc tās dienvidu daļā ir aktīvi vulkāni. Tirēnu jūras platība ir 275 tūkstoši km², savukārt citos avotos platība ir 214 km tūkstoši km²[1] (šajā gadījumā visticamāk netiek ņemti vērā ūdeņi uz ziemeļiem no Toskānas arhipelāga, kas dažreiz tiek pieskaitīti Ligūrijas jūrai).
Jūras ūdens virsējā slāņa temperatūra vasarā 22–24,5 °C, ziemā 13–14 °C, sāļums 37,2–38,2 promiles.
Šaurumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ar pārējo Vidusjūru savieno pieci šaurumi:
- Mesīnas šaurums starp Sicīliju un Apenīnu pussalu, 3 km plats, savieno ar Jonijas jūru,
- Korsikas kanāls starp Itāliju un Korsiku, ap 80 km plats,
- Bonifačo šaurums starp Korsiku un Sardīniju, 11 km plats,
- Sardīnijas kanāls starp Sardīniju un Tunisiju, ap 200 km plats,
- Sicīlijas šaurums starp Sicīliju un Tunisiju, ap 160 km plats.
Salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tirēnu jūrā ir šādas salas un salu grupas (neskaitot lielās Sicīliju, Sardīniju un Korsiku, kuras norobežo jūru):
- Egadu salas,
- Iskija,
- Kapri,
- Lipāru salas,
- Poncas salas,
- Toskānas arhipelāgs — dienvidu daļa (arhipelāga ziemeļu daļa atrodas Ligūrijas jūrā)[nepieciešama atsauce]
- Ustika.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1980. gada 27. jūnijā Tirēnu jūrā, uz ziemeļiem no Ustikas salas, nogāzās pasažieru lidmašīna McDonnell Douglas DC-9, kas lidoja reisā no Boloņas uz Palermo. Aviokatastrofā gāja bojā visi uz borta esošie cilvēki (77 pasažieri un 4 apkalpes locekļi). Katastrofas iemesli joprojām ir neskaidri. Tiek pieļauts, ka lidmašīnā sprāga spridzeklis vai arī tai trāpīja gaiss-gaiss raķete.
2012. gada 13. janvārī itāļu kruīza kuģis Costa Concordia novirzījās no kursa, apgāzās un nogrima seklajos Tirēnas jūras ūdeņos pie Džiljo salas. Bojā gāja 33 cilvēki (27 pasažieri, 5 apkalpes locekļi un 1 glābējs).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «ТИРРЕ́НСКОЕ МО́РЕ» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 12. oktobrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tirēnu jūra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
| |||||||||||||||||||||||||||||||
|