Saturns (mitoloģija)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
16. gadsimta gravīra, kurā attēlots Saturns

Saturns (latīņu: Saturnus) ir dievība romiešu mitoloģijā, kas sākotnēji bija sējumu dievs, bet vēlāk to sāka uzskatīt par laika dievu. Sengrieķu mitoloģijā Saturna analogs ir Krons. Saturna sieva ir Operažas un sējumu dieviete. Mitoloģijā Saturna dēls Jupiters gāza viņu no troņa, tādēļ Saturns aizbēga uz Latiju, kur ieguva valdnieka pilnvaras. Šī mitoloģiskā fakta dēļ Itālija tiek dēvēta par Saturna zemi. Saturns esot Itālijā ieviesis vīnkopību, zemkopību.

Senie romieši 17. decembrī sāka svinēt svētkus par godu Saturnam — Saturnālijas. Šie svētki ilga nedēļu, un tajos valdīja jautrība, cilvēki viens otru apdāvināja, skolnieki netika sodīti. Vienā no šo svētku dienām vergi un viņu saimnieki apmainījās ar lomām. Saimnieki kalpoja vergiem.