Saudi Aramco

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Saudi Aramco
Tips akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Dibināts 1933. gads
Galvenais birojs Ẓahrāna, Karogs: Saūda Arābija Saūda Arābija
Produkti nafta, dabasgāze
Mājaslapa aramco.com
Saudi Aramco galvenais birojs Ẓahrānā

Saudi Aramco (arābu: أرامكو السعودية, ʾArāmkō al-Saʿūdiyyah) ir Saūda Arābijas naftas un dabasgāzes uzņēmums. Tas ir dibināts 1933. gadā. Galvenais birojs atrodas Ẓahrānā.

Saudi Aramco ir visvērtīgākais publiskais uzņēmums pasaulē.[1] Tas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem pasaulē pēc ieņēmumiem, un, saskaņā ar Bloomberg News datiem, tas ir visienesīgākais uzņēmums pasaulē.[2] Tā rīcībā ir pasaulē otrās lielākās pārbaudītās jēlnaftas rezerves, vairāk nekā 270 miljardi barelu (3,2 × 1010 m3), un tas veic otru lielāko naftas ieguvi dienā.[3] 2018. gadā Saudi Aramco neto ienākumi bija 111,1 miljardi ASV dolāru, savukārt 2017. gadā tie bija 75,9 miljardi.[4]

Saudi Aramco lielākais īpašnieks ir Saūda Arābijas valsts, kam pieder 98,5 % kapitāldaļu. 1,5 % akciju tiek kotētas biržā Tadawul.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmā Pasaules kara 1920. gadā Apvienotā Karaliste un Francija noslēdza Sanremo naftas līgumu, pārdalot bijušās Osmaņu Impērijas naftas uzņēmuma Turkish Petroleum Company īpašumtiesības. ASV naftas uzņēmumi tajā laikā nepiedalījās Mezopotāmijas naftas iegūšanā. 1921. gadā ASV tirdzniecības sekretārs Herberts Vovers ierosināja "atvērto durvju politiku", un ASV uzņēmumi ārvalstīs sāka meklēt jaunus naftas avotus. Viens no tiem bija Standard Oil of California (SoCal).

Saūda Arābijas pirmā komerciālā naftas atradne Dammam No. 7, kas izurba naftu 1938. gada 4. martā

1932. gada maijā SoCal meitas uzņēmums Bahrain Petroleum Co. (BAPCO) Bahreinā atklāja naftas avotu. Šis notikums vairoja interesi par Arābijas pussalas naftas potenciālu. 1933. gada 29. maijā Saūda Arābijas valdība piešķīra SoCal koncesiju naftas meklēšanai, noraidot konkurenta Iraq Petroleum Co. piedāvājumu. Šo koncesiju SoCal nodeva tam pilnībā piederošajam meitas uzņēmumam California-Arabian Standard Oil Co. (CASOC). 1936. gadā, kad uzņēmumam nebija izdevies atrast naftu, koncesijas 50 % daļa tika pārdota Texas Oil Co. (Texaco). Pēc četru gadu neauglīgas izpētes pirmais panākums tika sasniegts 1938. gadā septītajā urbšanas vietā Ẓahrānā, ko dēvē par Dammam No. 7. Nekavējoties tika sākta šī urbuma ekspluatācija, un tas sāka ražot vairāk nekā 1500 barelu (240 m³) dienā, ļaujot uzņēmumam saglabāt uzticību.

1944. gada 31. janvārī uzņēmuma nosaukums tika mainīts no California-Arabian Standard Oil Co. uz Arabian American Oil Co. (Aramco). 1948. gadā Standard Oil of New Jersey (tagad Exxon) iegādājās 30 % Aramco kapitāldaļu un Socony Vacuum (tagad Mobil) ieguva 10 %; SoCal un Texaco saglabāja 30 % daļu katrs. Jaunpienācēji bija arī Iraq Petroleum Co. akcionāri, un tādēļ bija jāatceļ Sarkanās līnijas līguma ierobežojumi, lai varētu brīvi noslēgt šo vienošanos.

1949. gadā ARAMCO ar Saūda Arābijas karaļa Ibn Saūda ziņu naftas izpētes ekspedīcijā bija iegājis Abū Dabī emirātā (tagad tā ir AAE daļa), izraisot robežstrīdu starp Abū Dabī un Saūda Arābiju. 1950. gadā karalis Ibn Saūds draudēja nacionalizēt savas valsts naftas infrastruktūru, tādējādi piespiežot Aramco vienoties par peļņas dalīšanu (50 %). Līdzīgs process pirms dažiem gadiem bija noticis ar ASV naftas uzņēmumiem Venecuēlā. Amerikas valdība piešķīra Aramco ASV akciju turētājiem nodokļu atvieglojumus, kas pazīstams kā "zelta triks" (golden gimmick), kas bija līdzvērtīgs Ibn Saūdam dotajai peļņai. Pēc jaunās vienošanās uzņēmuma galvenā mītne tika pārvietota no Ņujorkas uz Zahrānu. 1951. gadā Aramco atklāja Safanijas (Safaniya) naftas lauku, pasaules lielāko piekrastes lauku. 1957. gadā, atklājot mazākus savienotus naftas laukus, tika apstiprināts, ka Gavāras (Ghawar) lauks ir pasaulē lielākais sauszemes lauks.

1973. gadā pēc ASV atbalsta Izraēlai Salīdzināšanas dienas kara laikā Saūda Arābijas valdība ieguva 25 % “līdzdalības procentus” Aramco aktīvos. 1974. gadā Saūda Arābija palielināja līdzdalību līdz 60 %, un 1976. gadā ieguva atlikušos 40 %. Līdz 1988. gadam Saūda Arābijas valdības vārdā Aramco turpināja darboties un pārvaldīt agrākos Aramco aktīvus, tostarp tās koncesijas intereses dažos Saūda Arābijas naftas laukos. 1988. gada novembrī ar karaļa dekrētu tika izveidots jauns Saūda Arābijas uzņēmums Saudi Arabian Oil Company, kas pārņēma kontroli pār agrākajiem Aramco aktīviem (Saudi Aramco) un pārņēma Saūda Arābijas naftas un gāzes atradņu vadību un operāciju kontroli no Aramco un tā partneriem. 1989. un 1990. gadā tika atklāta augstas kvalitātes nafta un gāze trīs rajonos Raghibas apgabalā aptuveni 124 km uz dienvidaustrumiem no Rijādas.

1990. gada septembrī, pēc Persijas līča kara sākuma, Aramco cerēja, ka aizpildīs lielu daļu naftas piegādes deficīta, ko globālajā tirgū radīja embargo pret Irāku un okupēto Kuveitu. Tika saražoti papildu 4,8 miljoni barelu dienā, lai saglabātu pasaules naftas tirgus stabilitāti. Turklāt Aramco bija nodrošināja pret Irāku vērstās koalīcijas aviācijas un dīzeļdegvielas vajadzības. Aramco atjaunoja naftas ieguvi no 146 Harmalijas, Huraisas un Gavaras urbumiem un gāzeļļas separācijas rūpnīcu darbu, kā arī sālsūdens attīrīšanas cauruļvadu, kas 1980. gadu naftas cenu sabrukuma laikā bija iekonservēti. Ražošanas apjoms palielinājās no 5,4 miljoniem barelu dienā jūlijā līdz 8,5 1990. gada decembrī.

Sākot ar 1990. gadu Aramco sāka paplašināt jēlnaftas tirdzniecību Āzijas tirgū. Tika noslēgti nolīgumi ar Koreju, Filipīnām un Ķīnu. Līdz 2016. gadam aptuveni 70 % Aramco jēlnaftas tika pārdoti Āzijā.

2001. gada maijā Saūda Arābija paziņoja par Gāzes iniciatīvu, ierosinot gāzes izpētei veidot trīs kopuzņēmumus ar astoņiem pasaules lielākajiem naftas uzņēmumiem. Core Venture 1 ietilpa dienvidos Gavara un ziemeļos Rubas Al-Hali, Core Venture 2 bija Sarkanās jūras reģions, savukārt Core Venture 3 iesaistīja Šajbu un Kidanu. 2003. gadā partnerībā Core Venture 3 tika iesaistīts Royal Dutch Shell un Total S.A.. 2004. gadā Core Venture 1 kļuva par trim atsevišķiem kopuzņēmumiem, kur Saudi Aramco piederēja 20 %: viens ar Lukoil, otrs ar Sinopec un trešais ar Repsol.

2004. gadā Aramco ražoja 8,6 miljonus barelu dienā (ar potenciālu 10). 2005. gadā Aramco uzsāka piecu gadu plānu, plānojot iztērēt 50 miljardus USD, lai palielinātu savu dienas jaudu līdz 12,5 miljoniem barelu dienā, palielinot ražošanas un pārstrādes jaudu un divkāršot urbumu skaitu. 2005. gadā Saudi Aramco bija pasaulē lielākais uzņēmums, tā tirgus vērtība tika lēsa 781 miljardu ASV dolāru apjomā.

2008. gada jūnijā, reaģējot uz jēlnaftas cenām, kas pārsniedza 130 USD par barelu, Saudi Aramco paziņoja, ka palielinās ražošanu līdz 9,7 miljoniem barelu dienā). Pēc tam, kad cenas kritās, 2009. gada janvārī uzņēmums paziņoja, ka samazinās ražošanu līdz 7,7 miljoniem barelu dienā. 2011. gadā Saudi Aramco sāka dabasgāzes ieguvi Karanas gāzes laukā.

2019. gada 14. septembra bezpilota lidaparātu uzbrukumu mērķi Saudi Aramco objektiem Huraisā un Abkaikā

2012. gadā Saudi Aramco aptuveni 30 000 darbstaciju tika pakļautas Shamoon vīrusa uzbrukumam. Lai gan šie datori nebija tieši saistīti ar naftas ieguvi, to darbības atjaunošana prasīja vairākas nedēļas. Saūda Arābijas amatpersonas un ASV izlūkdienesta amatpersonas apgalvojušas, ka incidents ir Irānas darbs, savukārt Irāna vainoja Jemenas nemierniekus.[5]

2016. gada janvārī Saūda Arābijas kroņprincis Mohammads bin Salmans paziņoja, ka tiek apsvērta iespēja kotēt biržā valstij piederošās Saudi Aramco akcijas, pārdodot aptuveni 5 % no tām, lai veidotu lielu valsts fondu. 2018. gadā Saudi Aramco beztermiņa tiesības iegūt naftu un gāzi Saūda Arābijā tika ierobežotas līdz 40 gadiem.

Naktī uz 2019. gada 14. septembri notika bezpilota lidaparātu uzbrukumi diviem Saudi Aramco objektiem: Huraisas naftas laukam un Abkaikas naftas pārstrādes rūpnīcai. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās hutiešu nemiernieki.

2019. gada 3. novembrī Aramco paziņoja par plānu veikt sākotnējo publisko piedāvājumu (SPP) Saūda Arābijas biržā Tadawul, kas būtu pasaulē lielākais SPP. 9. novembrī Saudi Aramco publiskoja 600 lappušu garu prospektu, kurā bija sniegta informācija par gaidāmo SPP. Saskaņā ar to individuāliem privātiem ieguldītājiem tiktu pārdoti līdz 0,5 procenti uzņēmuma akciju, bet nebija minēts, cik liela daļa tiktu atvēlēta lielajiem institucionālajiem investoriem.[6] 4. decembrī Saudi Aramco noteica piedāvājuma cenu 32 riāli(aptuveni 8,53 ASV dolāri) par akciju, precizējot, ka SPP tiks izlikti 3 miljardi akciju (1,5 % no pamatkapitāla). Ar SPP Aramco izdevās piesaistīt līdzekļus 25,6 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Aramco akciju tirgošana Tadawul biržā sākās 11. decembrī. Jau pirmajā dienā akcijas cena pieauga par 10 %, uzņēmuma vērtībai sasniedzot 1,88 triljonus dolāru, tādējādi kļūstot par vērtīgāko publisko uzņēmumu pasaulē.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Saudi Aramco veiksmīgi debitē biržā, akcijas cenai pieaugot par 10% Žanete Hāka, Dienas Bizness, 11.12.2019
  2. «Aramco Accounts Show Saudi Oil Giant Is World’s Most Profitable Company». Bloomberg.com (angļu). 2018-04-13. Skatīts: 2018-04-13.
  3. Suadi Arabia - Overview (Report). Energy Information Administration. 2017. gada 20. oktobris. Skatīts: 2019. gada 16. septembris.
  4. «Saudi Aramco reports 2018 net income of $111.1 billion». Reuters (angļu). 2019-06-12. Skatīts: 2019-06-16.
  5. The Saudi oil attacks could be a precursor to widespread cyberwarfare — with collateral damage for companies in the region Kate Fazzini, CNBC, Sep 21 2019
  6. Saudi Aramco atklāj detaļas par gaidāmo akciju tirdzniecību Žanete Hāka, Dienas Bizness, 2019. gada 11. novembris

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]