Sauszemes vientuļniekvēži

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sauszemes vientuļniekvēži
Coenobita (Dana, 1851)
Austrālijas sauszemes vientuļniekvēzis (Coenobita variabilis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
ApakštipsVēžveidīgie (Crustacea)
KlaseAugstākie vēži (Malacostraca)
KārtaDesmitkājvēži (Decapoda)
ApakškārtaPleocimāti (Pleocyemata)
InfrakārtaAnomuras (Anomura)
VirsdzimtaVientuļniekvēži (Paguroidea)
DzimtaSauszemes vientuļniekvēžu dzimta (Coenobitidae)
ĢintsSauszemes vientuļniekvēži (Coenobita)
Sauszemes vientuļniekvēži Vikikrātuvē

Sauszemes vientuļniekvēži (Coenobita) ir viena no divām sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas (Coenobitidae) ģintīm, kas apvieno 16 tropos dzīvojošas vēžveidīgo sugas.[1] Šajā ģintī apvienotas gandrīz visas sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas sugas. Tikai viena suga — palmu krabis (Birgus latro) — ir izdalīta atsevišķā ģintī.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klusā okeāna austrumu piekrastē mājo tikai viena sauszemes vientuļniekvēžu suga — Ekvadoras vientuļniekvēzis (Coenobita compressus)

Lielākā daļa sugu mājo Indijas un Klusā okeāna reģionā. Tikai viena suga (Nigērijas vientuļniekvēzis (Coenobita rubescens)) dzīvo Āfrikas rietumos, viena (Karību vientuļniekvēzis (Coenobita clypeatus)) Atlantijas okeāna rietumkrastā un viena suga (Ekvadoras vientuļniekvēzis (Coenobita compressus)) Klusā okeāna Amerikas krastā.[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā visiem vientuļniekvēžiem arī sauszemes vientuļniekvēžiem ar eksoskeletu ir segta tikai daļa ķermeņa. Vēders tiem ir mīksts un neaizsargāts. Tādēļ piemērotas slēptuves (gliemežvāka) atrašana ir viens no svarīgākajiem to dzīves uzdevumiem. Turklāt, tā kā vientuļniekvēzis visu laiku aug lielāks, tam ir atkal un atkal jāatrod jauna mājiņa, kurā slēpties. Dažas sugas gliemežvāku vietā izvēlas augu tukšajos stobros, bambusu stumbros, salauztās kokosriekstu čaulās un citas līdzīgas slēptuves.[4]

Tiem ir ļoti labi attīstīta oža,[5] kā arī acis. Visas sauszemes vientuļniekvēžu sugas savā mājiņā — gliemežvākā nēsā līdzi arī ūdeni, kas ļauj tiem ilgstoši atrasties ārpus ūdens.[6]

Vislabāk zināmā suga ģintī ir Karību vientuļniekvēzis (Coenobita clypeatus), kuru ļoti bieži pārdod zooveikalos kā mīļdzīvnieku.[5] Sauszemes vientuļniekvēži ir plēsīgi visēdāji un barojas ar jebko, ko var atrast vai nomedīt.[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karību vientuļniekvēzis (Coenobita clypeatus) ir arī populārs mīļdzīvnieks

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 WoRMS: Coenobita Latreille, 1829
  2. WoRMS: Coenobitidae Dana, 1851
  3. Richard G. Hartnoll (1988). "Evolution, systematics, and geographical distribution". In Warren W. Burggren & Brian Robert McMahon. Biology of the Land Crabs. Cambridge University Press. pp. 6–54. ISBN 978-0-521-30690-4.
  4. Britannica: Coenobita
  5. 5,0 5,1 5,2 Friedrich G. Barth,Joseph A. C. Humphrey, Mandyam V. Srinivasa, 2012, Frontiers in Sensing: From Biology to Engineering
  6. D. R. Khanna (2004). Biology of Arthropoda. Discovery Publishing House. ISBN 978-81-7141-897-8.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]