Sauszemes vientuļniekvēži
| Sauszemes vientuļniekvēži Coenobita (Dana, 1851) | |
|---|---|
 Austrālijas sauszemes vientuļniekvēzis (Coenobita variabilis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Vēžveidīgie (Crustacea) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Kārta | Desmitkājvēži (Decapoda) |
| Apakškārta | Pleocimāti (Pleocyemata) |
| Infrakārta | Anomuras (Anomura) |
| Virsdzimta | Vientuļniekvēži (Paguroidea) |
| Dzimta | Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta (Coenobitidae) |
| Ģints | Sauszemes vientuļniekvēži (Coenobita) |
 Sauszemes vientuļniekvēži Vikikrātuvē | |
Sauszemes vientuļniekvēži (Coenobita) ir viena no divām sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas (Coenobitidae) ģintīm, kas apvieno 16 tropos dzīvojošas vēžveidīgo sugas.[1] Šajā ģintī apvienotas gandrīz visas sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas sugas. Tikai viena suga — palmu krabis (Birgus latro) — ir izdalīta atsevišķā ģintī.[2]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākā daļa sugu mājo Indijas un Klusā okeāna reģionā. Tikai viena suga (Nigērijas vientuļniekvēzis (Coenobita rubescens)) dzīvo Āfrikas rietumos, viena (Karību vientuļniekvēzis (Coenobita clypeatus)) Atlantijas okeāna rietumkrastā un viena suga (Ekvadoras vientuļniekvēzis (Coenobita compressus)) Klusā okeāna Amerikas krastā.[3]
Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kā visiem vientuļniekvēžiem arī sauszemes vientuļniekvēžiem ar eksoskeletu ir segta tikai daļa ķermeņa. Vēders tiem ir mīksts un neaizsargāts. Tādēļ piemērotas slēptuves (gliemežvāka) atrašana ir viens no svarīgākajiem to dzīves uzdevumiem. Turklāt, tā kā vientuļniekvēzis visu laiku aug lielāks, tam ir atkal un atkal jāatrod jauna mājiņa, kurā slēpties. Dažas sugas gliemežvāku vietā izvēlas augu tukšajos stobros, bambusu stumbros, salauztās kokosriekstu čaulās un citas līdzīgas slēptuves.[4]
Tiem ir ļoti labi attīstīta oža,[5] kā arī acis. Visas sauszemes vientuļniekvēžu sugas savā mājiņā — gliemežvākā nēsā līdzi arī ūdeni, kas ļauj tiem ilgstoši atrasties ārpus ūdens.[6]
Vislabāk zināmā suga ģintī ir Karību vientuļniekvēzis (Coenobita clypeatus), kuru ļoti bieži pārdod zooveikalos kā mīļdzīvnieku.[5] Sauszemes vientuļniekvēži ir plēsīgi visēdāji un barojas ar jebko, ko var atrast vai nomedīt.[5]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Sauszemes vientuļniekvēžu ģints (Coenobita)[1]
- Austrālijas sauszemes vientuļniekvēzis (Coenobita variabilis)
- Ekvadoras vientuļniekvēzis (Coenobita compressus)
- Indonēzijas krabis (Coenobita brevimanus)
- Karību vientuļniekvēzis (Coenobita clypeatus)
- Melleņu vientuļniekvēzis (Coenobita purpureus)
- Meža vientuļniekvēzis (Coenobita spinosus)
- Nigērijas vientuļniekvēzis (Coenobita rubescens)
- Sarkanās jūras krabis (Coenobita scaevola)
- Zemeņu vientuļniekvēzis (Coenobita perlatus)
- Coenobita carnescens
- Coenobita cavipes
- Coenobita longitarsis
- Coenobita olivieri
- Coenobita pseudorugosus
- Coenobita rugosus
- Coenobita violascens
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 WoRMS: Coenobita Latreille, 1829
- ↑ WoRMS: Coenobitidae Dana, 1851
- ↑ Richard G. Hartnoll (1988). "Evolution, systematics, and geographical distribution". In Warren W. Burggren & Brian Robert McMahon. Biology of the Land Crabs. Cambridge University Press. pp. 6–54. ISBN 978-0-521-30690-4.
- ↑ Britannica: Coenobita
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Friedrich G. Barth,Joseph A. C. Humphrey, Mandyam V. Srinivasa, 2012, Frontiers in Sensing: From Biology to Engineering Arhivēts 2016. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ D. R. Khanna (2004). Biology of Arthropoda. Discovery Publishing House. ISBN 978-81-7141-897-8.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|