Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta
| Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta Coenobitidae (Dana, 1851) | |
|---|---|
 Zemeņu vientuļniekvēzis (Coenobita perlatus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Vēžveidīgie (Crustacea) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Kārta | Desmitkājvēži (Decapoda) |
| Apakškārta | Pleocimāti (Pleocyemata) |
| Infrakārta | Anomuras (Anomura) |
| Virsdzimta | Vientuļniekvēži (Paguroidea) |
| Dzimta | Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta (Coenobitidae) |
 Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta Vikikrātuvē | |
Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta (Coenobitidae) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) tropos mītošām dzimtām, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.[1] Šīs dzimtas pieaugušie īpatņi dzīvo tikai uz sauszemes, bet uzturas piekrastes joslā, tā kā to kāpuri attīstās ūdenī.[2]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā visiem vientuļniekvēžiem arī sauszemes vientuļniekvēžiem ar eksoskeletu ir segta tikai daļa ķermeņa. Vēders tiem ir mīksts un neaizsargāts. Tādēļ piemērotas slēptuves (gliemežvāka) atrašana ir viens no svarīgākajiem to dzīves uzdevumiem. Turklāt, tā kā vientuļniekvēzis visu laiku aug lielāks, tam ir atkal un atkal jāatrod jauna mājiņa, kurā slēpties. Tiem ir ļoti labi attīstīta oža,[3] kā arī acis.
Lielākais dzimtā ir palmu krabis (Birgus latro), kurš var sasniegt 30 cm.[4] Vienlaicīgi tas ir lielākais bezmugurkaulnieks pasaulē.[5] Vislabāk zināmā suga dzimtā ir Karību vientuļniekvēzis (Coenobita clypeatus), kuru ļoti bieži pārdod zooveikalos kā mīļdzīvnieku.[3] Sauszemes vientuļniekvēži ir plēsīgi visēdāji un barojas ar jebko, ko var atrast vai nomedīt.[3]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta (Coenobitidae)
- ģints Palmu krabji (Birgus)
- Palmu krabis (Birgus latro)
- ģints Sauszemes vientuļniekvēži (Coenobita)[6]
- Austrālijas sauszemes vientuļniekvēzis (Coenobita variabilis)
- Ekvadoras vientuļniekvēzis (Coenobita compressus)
- Indonēzijas krabis (Coenobita brevimanus)
- Karību vientuļniekvēzis (Coenobita clypeatus)
- Melleņu vientuļniekvēzis (Coenobita purpureus)
- Meža vientuļniekvēzis (Coenobita spinosus)
- Nigērijas vientuļniekvēzis (Coenobita rubescens)
- Sarkanās jūras krabis (Coenobita scaevola)
- Zemeņu vientuļniekvēzis (Coenobita perlatus)
- Coenobita carnescens
- Coenobita cavipes
- Coenobita longitarsis
- Coenobita olivieri
- Coenobita pseudorugosus
- Coenobita rugosus
- Coenobita violascens
- ģints Palmu krabji (Birgus)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ WoRMS: Coenobitidae Dana, 1851
- ↑ Britannica: Coenobitidae
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Friedrich G. Barth,Joseph A. C. Humphrey, Mandyam V. Srinivasa, 2012, Frontiers in Sensing: From Biology to Engineering Arhivēts 2016. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Encyclopedia: Hermit crab». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. septembrī. Skatīts: 2015. gada 8. novembrī.
- ↑ Ecology of Terrestrial Decapod Crustaceans on Aldabra
- ↑ WoRMS: Coenobita Latreille, 1829
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta.