Pāriet uz saturu

Scuderia Italia

Vikipēdijas lapa
BMS Scuderia Italia
Pilns nosaukums BMS Scuderia Italia SpA
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Bāze Breša, Itālija
Dibinātājs (-i) Valsts karogs: Itālija Džuzepe Lukīni
Slaveni piloti Valsts karogs: Itālija Alesandro Kafi
Valsts karogs: Itālija Andrea de Čezariss
Valsts karogs: Itālija Džanni Morbidelli
Valsts karogs: Itālija Emanuele Pirro
Valsts karogs: Somija Jirki Jervilehto
Valsts karogs: Itālija Pjerluidži Martīni
Valsts karogs: Itālija Mikele Alboreto
Valsts karogs: Itālija Luka Badoers
Formula 1 statistika
Debija 1988. gada Brazīlijas GP
Pēdējā sacīkste 1993. gada Portugāles GP
Aizvadītās sacīkstes 96
Konstruktoru kausi 0
Čempiona tituli 0
Uzvaras 0
Pole position¹ 0
Ātrākie apļi 0
1993. gada pozīcija 13.vieta (0 punkti)
 ¹ pirmās starta vietas
1991. gads. Dallara 191Judd.
#22. Jirki Jervilehto.

BMS Scuderia Italia ir bijusī Formula 1 komanda, kas piedalījusies 6 pasaules čempionātos no 1988. līdz 1993. gadam.[1] Komandas dibinātājs bija tērauda magnāts Džuzepe Lukīni. BMS ir saīsinājums no Brixia Motor Sport. Pašlaik komanda piedalās dažādos salonautomobiļu čempionātos. Formulā 1 bija viena no vājākajām komandām. BMS nekad nebūvēja savas šasijas, tā izmantoja Dallara un pēc tam Lola būvētās šasijas. Šī iemesla dēļ komanda nesaņēma punktus Konstruktoru kausa ieskaitē. 1992. un 1993. gadā komanda izmantoja pagājušo sezonu Ferrari V12 dzinējus.

Dallara—Ford ēra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gadā Dž. Lukīni paziņoja, ka 1988. gadā pasaules čempionātā debitēs viņa komanda. Sakarā ar to, ka komandai nebija iespējams pašai būvēt savu formulu šasijas, tika noslēgts līgums ar Dallara kompāniju. Dž. Lukīni nosauca savu komandu par BMS Scuderia Italia. Serhio Rinlands kopā ar Džanpaolo Dallaru izveidoja Dallara F188 šasiju.[2] Rinlands kļuva par komandas galveno inženieri. Cosworth piegādāja Ford DFZ V8 dzinējus. Komandas vienīgais pilots šajā sezonā bija itālis Alesandro Kafi. Sezonas gaitā netika gūts neviens punkts, labākais rezultāts — 7. vieta Portugāles Grand Prix.

1989. gada sezona iezīmējās ar rezultātu kāpumu. Par Alesandro Kafi komandas biedru tika uzaicināts pieredzējušais Andrea de Čezariss, bet Ford kompānija piegādāja jauno Cosworth DFR dzinēju. Šasijas turpināja piegādāt Dallara, kuras jaunā šasija F189 bija daudz konkurētspējīgāka nekā iepriekšējā un ļāva cīnīties par ieskaites punktiem. Sezonas izskaņā komanda ieņēma 9. vietu kopvērtējumā ar 8 punktiem. Abi piloti izcīnija vienādu punktu skaitu. Šajā sezonā komanda arī izcīnija savu pirmo pjedestālu, kad 3. vietu Kanādas Grand Prix ieguva Andrea de Čezariss.

1990. gada sezonā bija ļoti maz labu rezultātu. Starpsezonā komanda nomainīja savu tehnisko direktoru, kurš bija radījis neveiksmīgo 1989. gada modeli, komandā viņu nomainīja bijušais AGS un Coloni speciālists Kristians Vanderlains.[3] No komandas aizgāja Alesandro Kafi, kurš devās uz Footwork komandu. Viņa vietā tika nolīgts Ferrari testpilots Džanni Morbidelli. Pēc diviem posmiem Morbidelli tika nomainīts ar bijušo Benetton pilotu Emanuelu Pirro. Andrea de Čezariss savu vietu komandā saglabāja. Komandai sezona izrādījās ļoti grūta. Nepietiekami labā šasija F189 un salīdzinājumā ar citām komandām vājais Cosworth DFR dzinējs neļāva komandai cīnīties par punktiem. Sezonas labākais rezultāts — divas desmitās vietas. Komanda atlaida Vanderlainu un pārtrauca sadarbību ar dzinēju piegādātāju Ford.

Dallara—Judd periods

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc neveiksmīgās iepriekšējās sezonas jaunā sezona bija veiksmīgāka. Komanda jaudīgākos Judd GV dzinējus. Par komandas pilotiem tika nolīgti Emanuels Pirro un bijušais Onyx komandas pilots Jirki Jervilehto. Visu sezonu komanda sacentās ar saviem lielākajiem konkurentiem — Footwork, Minardi, Brabham un Lotus. Komanda vienīgos punktus izcīnija Jervilehto — par trešo un piekto vietu. Komanda kopvērtējumā ieņēma 8. vietu.

Dallara—Ferrari apvienība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gadā dzinējus komandai piegādāja Ferrari, tādēļ komandai bija lielas cerības sasniegt labus rezultātus, jo Ferrari komandai tad bija vieni no jaudīgākajiem dzinējiem čempionātā. Jaunā šasija F192 principā bija uzlabota pagājušās sezonas šasija, tai tika piemērots jaunais Ferrari dzinējs. Jirki Jervilehto pagarināja līgumu ar komandu, bet par komandas otru pilotu kļuva bijušais Minardi pilots Pjerluidži Martīni. Lielu ietekmi uz sezonas rezultātiem atstāja testu trūkums. Komandai izcīnīt punktus šajā sezonā izdevās divas reizes. Divas sestās vietas izcīnija Pjerluidži Martīni, tādējādi izglābjot komandu no pēdējās vietas konstruktoru kausa izcīņā. Jirki Jervilehto tā arī visas sezonas laikā nespēja izcīnīt punktus, labākais rezultāts bija 7. vieta Beļģijas Grand Prix. Sezonas beigās komanda tika klasificēta 10. vietā, Jirki Jervilehto palika 21.vietā, bet Pjerluidži Martīni 18. vietā. Neapmierinošo rezultātu dēļ Dallara izlēma pamest Formulu 1. Sakarā ar to, ka komandai nebija iespējas pašai izgatavot savas šasijas, tā nolēma sadarboties ar Lola kompāniju, kas jau iepriekš Formulā 1 bija izgatavojusi šasijas Larrousse un HaasLola komandām. Lielākā daļa komandas personāla, ieskaitot, pilotus un tehnisko direktoru tika atlaisti.

1993. gada F1 sezonai nācās sagatavoties ļoti īsā laikā. Ēriks Brodlijs uzprojektēja jauno šasiju, ar iepriekšējās sezonas Ferrari dzinēju. Jaunā šasija T93/30 tika nodota pieredzējuša sacīkšu veterāna Mikeles Alboreto un debitanta Lukas Badoera rīcībā. Testu nepietiekamība un neizdevusies šasija bija par iemeslu tam, ka komandai ļoti grūti nācās cīnīties par punktiem un kvalificēšanos sacīkstēm. Neskatoties uz to, ka šasijas bija aprīkotas ar jaudīgajiem Ferrari dzinējiem un labiem pilotiem, tai visu sezonu sanāca cīnīties pa peletona beigām. Sezonas beigās komanda ierindojās pēdējā vietā komandu ieskaitē. Sezonas beigās Lola atteicās no turpmākas dalības Formula 1 čempionātā, bet komandas akcijas tika izliktas pārdošanā. Starpsezonā akcijas nopirka Džankarlo Minardi un notika abu komandu apvienošanās. Līdz 1995. gada beigām komanda piedalījās F1 čempionātā ar nosaukumu Minardi Scuderia Italia.

  1. «BMS Scuderia Italia». ChicaneF1.com. 29.03.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 02.10.2012. Skatīts: 29.03.2011.
  2. «Car Manufacturer Dallara». ChicaneF1.com. 30.03.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 04.10.2012. Skatīts: 30.03.2011.
  3. «Designer Christian Vanderpleyn». ChicaneF1.com. 29.03.2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 04.11.2013. Skatīts: 29.03.2011.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]