Benetton Formula

Benetton
Pilns nosaukums	Benetton Formula Ltd.
Valsts	Itālija
Bāze	Enstona, Apvienotā Karaliste
Dibinātājs (-i)	Roko Benetons
Slaveni piloti	Mihaels Šūmahers Gerhards Bergers Alesandro Nannīni Nelsons Pikē Džonijs Herberts
Formula 1 statistika
Debija	1986. gada Brazīlijas GP
Pēdējā sacīkste	2001. gada Japānas GP
Aizvadītās sacīkstes	260
Konstruktoru kausi	1
Čempiona tituli	2
Uzvaras	27
Pole position¹	15
Ātrākie apļi	36
2001. gada pozīcija	7. (10 punkti)
¹ pirmās starta vietas

Benetton Formula bija Formula 1 autosacīkšu komanda, kura piedalījās no 1986. līdz 2001. gadam.

Vēsture

Benetton bija Benetton Group īpašums līdz 2000. gadam, kad to iegādājās Renault. Sākotnēji Benetton apģērbu reklāma bija reklāma uz Tyrrell formulām 1983. gadā, nākamos divus gadus Alfa Romeo un visbeidzot Toleman 1985. gadā. Pēc šīs sezonas gan Toleman, gan Spirit tika pārdotas Benetton, lai viņi varētu izveidot savu komandu.

Pirmie gadi (1986-1990)

Tjerī Butsēns pie Benetton stūres 1988. gada Kanādas GP.

Pirmajā sezonā zaļās formulas vadīja Teo Fabi un Gerhards Bergers. Bergeram pat izdevās izcīnīt vienu uzvaru. Pēc šīs sezonas komanda nomainīja BMW dzinējus pret Ford. Bergera vietā stājās Tjerī Butsēns. Viņi savāca nedaudz vairāk punktus, tomēr Benetton pilots tosezon ne reizi nestājās uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. Pēc sezonas Fabi tika noaminīts ar Alesandro Nannīni. Sezona izvērtās ļoti veiksmīga, kopvērtējumā Benetton atpalika vienīgi no neuzvaramajiem McLaren un spēcīgajiem Ferrari. Pēc gada Butsēna vietu aizņēma Džonijs Herberts (sezonas sākumā) un Emanuele Pirro (sezonas beigās). Tosezon Nannīni izcīnīja otro uzvaru Benetton komandai. 1990. gadā komandā palika Nannīni, bet par otru pilotu kļuva eksčempions Nelsons Pikē. Nanīni nedēļu pēc Spānijas Grand Prix, kas bija trešā sacīkste no beigām, piedzīvoja helikoptera avāriju un zaudēja dažus labās rokas pirkstus. Ievainojums beidza viņa sezonu, tāpēc uz pēdējām divām sacīkstēm viņš tika aizvietots ar Robertu Morenu. Pikē uzvarēja abās šajās sacīkstēs.

Šūmahera ēra (1991-1995)

Mihaels Šūmahers pie Benetton stūres.

Džonijs Herberts pie Benetton stūres.

1991. gadā komanda paturēja gan Pikē, gan Morenu. Neskaitot Pikē uzvaru Kanādas Grand Prix, nekas īpašs nenotika. Beļģijas Grand Prix Jordan sastāvā debitēja vācietis Mihaels Šūmahers. Viņš no sacīkstes izstājās nesasniedzot pirmo līkumu, tomēr kvalifikācijas rezultāts iespaidoja Benetton vadību. Viņi nolīga Šūmaheru, un, viņiem pašiem to nezinot, komandā sākās jauna ēra. 1992. gadā komandas sastāvā vairs nebija Nelsons Pikē, jo viņš beidza savu karjeru. Par Šūmahera komandas biedru kļuva Martins Brandls. Lai gan tika izcīnīta tikai viena uzvara (kuru sagādāja Mihaels Šūmahers), konstruktoru kausā komanda bija trešā, tikai par astoņiem punktiem atpaliekot no spēcīgajiem McLaren (pirmie bija dominējošie Williams). 1993. gadā Šūmahers atkal izcīnīja vienu uzvaru un Benetton bija trešie. 1994. gadā Brandls tika nomainīts ar Josu Verstapenu. Otrie piloti sezonas gaitā bija arī Jirki Jervilehto un Džonijs Herberts. Šūmahers jau no paša sākuma cīnījās ar Williams pilotiem - sākumā ar Airtonu Sennu, vēlāk ar Deimonu Hillu. Vācietim četrās sacīkstēs netika skaitīts rezultāts, jo viņš piedzīvoja divas diskvalifikācijas un vēlāk arī aizliegumu piedalīties divās sacīkstēs. Sezonas pēdējā sacīkstē viņš izraisīja strīdīgu incidentu, kura rezultātā pats izstājās turpat, bet Hills aizbrauca līdz boksiem un sacīksti beidza tur. Ja Williams būtu sūdzējušies par šo avāriju, iespējams, Šūmaheram tituls tiktu atņemts. Tomēr pēc Patrika Heda vārdiem, viņi to nedarīja, jo nedomāja, ka tā būtu pareizi. Tosezon līdz galam nenoskaidrotos apstākļos sacīkstē nomira Airtons Senna. 1995. gadā uz zilajām Benetton formulām bija uzlīmēti numuri 1 un 2, kuri bija attiecīgi uz Mihaela Šūmahera un Džonija Herberta spēkratiem. Lai gan sezonas sākums nebija tik pārliecinošs kā pirms gada, Šūmahers par čempionu kļuva ar milzīgu punktu pārsvaru. Herberts izcīnīja divas uzvaras. Sezonas beigās tika paziņots, ka Šūmahers un daudzi Benetton panākumu kalēji dodas uz Ferrari.

Noriets (1996-2000)

Džankarlo Fizikella pie Benetton stūres 1999. gada Kanādas GP.

Tā kā Ferrari sākās masīva restrukturizācija, bez darba palika iepriekšējie tās piloti Žans Alezī un Gerhards Bergers. Abi sezonu nobrauca diezgan atzīstami, lai gan uz Šūmahera panākumu fona tas izskatījās pabāli. Pēc gada komanda paturēja abus pilotus, tomēr bija Bergers sezonas vidū tika savainots, tāpēc aizvietots ar Aleksandru Vurcu uz trim sacīkstēm. Vurcs pierādīja savu talantu, tomēr viņam jau pēc trim sacīkstēm nācās atbrīvot vietu tautietim Bergeram. Viņš spīdoši nobrauca Vācijas GP, turklāt ne tikai uzvarēja, bet arī izcīnīja pirmo starta vietu un nobrauca ātrāko apli. Bergers sezonas beigās beidza savu karjeru, bet Alezī mainīja komandu, tāpēc par komandas pilotiem kļuva Aleksandrs Vurcs un Džankarlo Fizikella. Tādā sastāvā komanda palika līdz pat 2000. gadam, ieskaitot. Fizikella izcīnīja vienu "pole-position" un sešus goda pjedestālus, bet Vurcs ne reizi nebija starp trim labākajiem.

Komandas pārdošana un pēdējā sezona (2001)

Batons ar pēdējo Benetton formulu, Benetton B201

2000. gadā tika paziņots, ka ilggadējais partneris un dzinēju piegādātājs Renault nopērk Benetton un no 2002. gada brauks ar nosaukumu Renault F1. 2001. gadā Vurcs tika nomainīts ar Džensonu Batonu, tomēr komanda nespēja sasniegt augstvērtīgus rezultātus. Labākā sacīkste bija Beļģijas Grand Prix, kad Džankarlo Fizikella izcīnīja trešo vietu. Tie bija arī komandas pēdējie punkti.