Sensorās deprivācijas kamera
Sensorās deprivācijas kamera ir gaismu, skaņu un smaržu necaurlaidīga kamera, kurā organismi (visbiežāk cilvēki) peld cilvēka ādas temperatūras siltā sālsūdenī. To pirmoreiz izmantoja Džons K. Lillijs 1954. gadā,[1] lai pārbaudītu sensorās deprivācijas iedarbību. Šīs kameras mūsdienās tiek izmantotas meditācijai un relaksācijai un pielietotas alternatīvajā medicīnā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Lilly, John C. & E.J. Gold (2000). Tanks for the Memories: Flotation Tank Talks. Gateways Books & Tapes. ISBN 0-89556-071-2
 | Šis ar psiholoģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |