Sentinel-1B

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sentinel-1B
Sentinel-1B
KA veidsZemes tālizpētes pavadonis
OperatorsEiropas Kosmosa aģentūra
EUMETSAT
IzgatavotājiThales Alenia Space, Karogs: Francija Francija
Bāzes platformaPrima
Starta datums25.04.2016. 21:02:13 UTC
Starta vietaKuru Karogs: Gviāna Gviāna
NesējraķeteSojuz-ST/Fregat-MT, Karogs: Krievija Krievija
Palaists kopā arMICROSCOPE, AAUSAT4, e-st@r-II, OUFTI-1
Lidojuma ilgums7 gadi (plānots)
NSSDC ID2016-025A
SCN41456
Enerģijasaules baterijas, 5,9 kW
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSaules-sinhronā orbīta
Slīpums98,18°
Periods98,7 min
Apogejs707 km
Perigejs702 km
Programma Sentinel-1
IepriekšējaisNākamais
Sentinel-1ASentinel-1C
Sentinel-1B Vikikrātuvē

Sentinel-1B ir Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT organizācijas Zemes tālizpētes pavadonis, daļa no Copernicus programmas. Ar to tiek novērots jūras ledus, naftas plankumi, jūras vēji un viļņi, zemes izmantošanas izmaiņas, zemes deformācijas, plūdu un zemestrīču postījumi. Pavadonis orbītā tika palaists 2016. gada aprīlī.

Kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums Thales Alenia Space uz platformas Prima bāzes. Tam ir uzstādīts C joslas sintezētās apertūras radars, kas darbojas 5,405 GHz frekvencē.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sentinel-1B tika palaists 2016. gada 25. aprīlī 21:02:13 UTC ar Krievijas nesējraķeti Sojuz-ST/Fregat-MT no Gviānas kosmiskā centra Franču Gviānā. Kopā ar to orbītā tika nogādāti pavadoņi MICROSCOPE, AAUSAT4, e-st@r-II, OUFTI-1.

2021. gada 23. decembri pavadonis piedzīvoja anomāliju, kuras rezultātā tika zaudēta datu pārraide. 2022. gada 10. janvārī Eiropas Kosmosa aģentūra tiešsaistē apstiprināja, ka anomālijas pamatā ir problēma elektroenerģijas sistēmas blokā un ka sākotnējie mēģinājumi to novērst nav izdevušies. Aģentūra apstiprināja, ka turpinās centienus atjaunot kosmiskā aparāta darbaspējas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]