Sentinel-1B

	Sentinel-1B
	;
KA veids	Zemes tālizpētes pavadonis
Operators	Eiropas Kosmosa aģentūra; EUMETSAT
Izgatavotāji	Thales Alenia Space, Francija
Bāzes platforma	Prima
Starta datums	25.04.2016. 21:02:13 UTC
Starta vieta	Kuru Gviāna
Nesējraķete	Sojuz-ST/Fregat-MT, Krievija
Palaists kopā ar	MICROSCOPE, AAUSAT4, e-st@r-II, OUFTI-1
Lidojuma ilgums	7 gadi (plānots)
NSSDC ID	2016-025A
SCN	41456
Enerģija	saules baterijas, 5,9 kW
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Orbītas veids	Saules-sinhronā orbīta
Slīpums	98,18°
Periods	98,7 min
Apogejs	707 km
Perigejs	702 km
	Programma Sentinel-1
Sentinel-1A	Sentinel-1C
	Sentinel-1B Vikikrātuvē

Sentinel-1B ir Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT organizācijas Zemes tālizpētes pavadonis, daļa no Copernicus programmas. Ar to tiek novērots jūras ledus, naftas plankumi, jūras vēji un viļņi, zemes izmantošanas izmaiņas, zemes deformācijas, plūdu un zemestrīču postījumi. Pavadonis orbītā tika palaists 2016. gada aprīlī.

Kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums Thales Alenia Space uz platformas Prima bāzes. Tam ir uzstādīts C joslas sintezētās apertūras radars, kas darbojas 5,405 GHz frekvencē.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sentinel-1B tika palaists 2016. gada 25. aprīlī 21:02:13 UTC ar Krievijas nesējraķeti Sojuz-ST/Fregat-MT no Gviānas kosmiskā centra Franču Gviānā. Kopā ar to orbītā tika nogādāti pavadoņi MICROSCOPE, AAUSAT4, e-st@r-II, OUFTI-1.

2021. gada 23. decembri pavadonis piedzīvoja anomāliju, kuras rezultātā tika zaudēta datu pārraide. 2022. gada 10. janvārī Eiropas Kosmosa aģentūra tiešsaistē apstiprināja, ka anomālijas pamatā ir problēma elektroenerģijas sistēmas blokā un ka sākotnējie mēģinājumi to novērst nav izdevušies. Aģentūra apstiprināja, ka turpinās centienus atjaunot kosmiskā aparāta darbaspējas.^[1]