Sergejs Bulgakovs (krievu: Сергей Николаевич Булгаков; dzimis 1871. gada 28. jūlijā, miris 1944. gada 12. jūlijā) bija 20. gadsimta pirmās puses krievu filozofs, teologs, priesteris un ekonomists.
Dzimis garīdznieka ģimenē. Iesākumā mācījās garīgajā seminārā, tomēr ieinteresējās par marksismu un sarāva saites reliģiju. Studēja tieslietasMaskavas Universitātē, darbodamies legālo marksistu aprindās. Strādāja par politekonomikas pasniedzēju Kijevā un Maskavā, uzskatos pamazām evolucionējot pareizticības virzienā. 1918. gadā kļuva par garīdznieku. Pilsoņu kara laikā uzturējās Krimā. 1922. gadā, t.s. filzofu kuģa akcijā tika izsūtīts no PSRS. Apmetās Parīzē, kur strādāja Sv. Sergija Pareizticīgās teoloģijas institūtā (Свято-Сергиевский православный богословский институт), attīstot mācību par sofiju, kura gan baznīcas aprindās tika uzņemta neviennozīmīgi. 1935. gadā tā tika nosodīta baznīcas sinodē Karlovcos (Dienvidslāvijā), kā arī Maskavā.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sergejs Bulgakovs.
