Sergejs Jutkevičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sergejs Jutkevičs
Серге́й Ютке́вич
Sergejs Jutkevičs
Dzimis 1904. gada 28. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sanktpēterburga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1985. gada 14. aprīlī (80 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās Kinorežisors
Darbības gadi 1925-1980

Sergejs Jutkevičs (krievu: Серге́й Ио́сифович Ютке́вич; dzimis 1904. gada 28. decembrī, miris 1985. gada 14. aprīlī) bija padomju kinorežisors, sociālistiskā reālisma pārstāvis, PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1962)[1]. Saņēmis divas Staļina prēmijas (1941, 1947), divas PSRS Valsts prēmijas (1967, 1983), 1974. gadā viņam tika piešķirts Sociālistiskā darba varoņa nosaukums.

Sergeja Jutkeviča pazīstamākie darbi ir filmas "Cilvēks ar šauteni" (1938), "Skanderbegs" (1953), "Otello" (1955), "Ļeņins Polijā" (1965), "Ļeņins Parīzē" (1965) u.c.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sergejs Jutkevičs dzimis 1904. gada 28. decembrī Sanktpēterburgā inženiera Josifa Jutkeviča (1877-1972) un Augstāko Bestuževa kursu filoloģijas un vēstures departamenta absolventes Natālijas Lavrovas (1880-1953) ģimenē. Pēc 1917. gada revolūcijas notikumiem ģimene pārcēlās uz Harkovu, kur Jutkevičs studēja glezniecību pie Eduarda Šteinberga. Vēlāk, dzīvojot Kijevā, vinš iepazinās un sadraudzējās ar Grigoriju Kozincevu.

Viņa radošā dzīve sākās 1917. gadā. Pilsoņu kara laikā viņš strādāja kā aktieris, mākslinieks, režisora ​​asistents Kijevas un Sevastopoles teātros. 1921-1923. gados studējis valsts augstākajās režisora ​​darbnīcās (GVIRM) pie Vsevoloda Meierholda un VHUTEMAS darbnīcās. Tajā pašā laikā viņš strādāja Nikolaja Foreggera teātra darbnīcā.

1922. gadā Jutkevičs kopā ar Gigoriju Kozincevu, Leonīdu Traubergu un Georgiju Križicki uzrakstīja manifestu "Ekscentriskums", kas kļuva par ekscentriskā aktiera teorētisko pamatprincipu aprakstu. Kopš 1926. gada vadījis savu eksperimentālo kinematogrāfijas apvienību, strādājot tajā pašā laikā par mākslinieku teātrī un kinoteātrī.

1928-1938. gados Jutkevičs darbojās kā pirmās "Lenfilm" kinostudijas darbnīcas vadītājs. 1938-1944. gados - "Sojuzdetfilm" kinostudijas mākslinieciskais vadītājs. 1939-1946. gados - PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta dziesmu un deju ansambļa mākslinieciskais vadītājs.

1938. gadā uzņēma filmu "Cilvēks ar šauteni", kuras režisora asistents bija Pāvels Armands. Pēc tam Jutkevičs pievērsās Ļeņina tēmai, kas viņa daiļradē kļuva par vadošo - tika uzņemtas filmas "Stāsti par Ļeņinu" (1958), "Ļeņins Polijā" (1966), "Ļeņins Parīzē" (1981).

Viņš lasīja lekcijas Maskavas mākslas zinātnes institūtā, Kino vēstures teorijas institūtā (VNIIK), rakstīja teorētiskos darbus, mācīja režisora prasmi Gerasimova kinematogrāfijas institūtā līdz pat 1960. gadu beigām.

1968. gadā Sergejs Jutkevičs kopā ar krievu kino vēsturnieku Naumu Kleimanu atjaunoja nozaudēto Sergeja Eizenšteina filmu "Bežinas pļava", ko Eizenšteins uzņēma 1935. gadā, balstoties uz Pavļika Morozova oficiālo biogrāfiju.

Padomju Savienības Miera aizsardzības komitejas, PSRS Kinematogrāfistu savienības, Krievijas Federācijas teātra strādnieku savienības, PSRS Rakstnieku savienības loceklis (1964-1981).

Miris 1985. gada 14. aprīlī Maskavā. Apbedīts Novodevičjes kapsētā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]