Sergejs Vinogradovs

**Sergejs Vinogradovs**
Sergejs Vinogradovs
Dzimis	1869. gada 13. jūlijā; Kostromas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Krievija)
Miris	1938. gada 5. februārī (68 gadu vecumā); Rīga, Latvija
Tautība	krievs
Nozares	glezniecība
Mācījies	Maskavas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skola
Mākslas virziens	impresionisms

Sergejs Vinogradovs (krievu: Сергей Арсеньевич Виноградов; 1869—1938) bija krievu gleznotājs, Pēterburgas Mākslas akadēmijas īstenais loceklis, kas kopš 1924. gada dzīvoja Rīgā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1869. gada 13. (1.) jūlijā Kostromas guberņas Boļšije soļi ciemā (tagad Ņekrasovskoje Jaroslavļas apgabalā) pareizticīgo priestera ģimenē. 1891. gadā viņš absolvēja Maskavas Glezniecības, Tēlniecības un Arhitektūras skolu un sāka piedalīties "peredvižņiku" izstādēs. 1903. gadā Sergejs Vinogradovs ierosināja Krievu mākslinieku savienības dibināšanu un kļuva par šīs savienības priekšsēdētāju. No 1906. gada mākslinieks piedalījās starptautiskās izstādēs, 1916. gadā viņš kļuva par Pēterburgas Mākslas Akadēmijas īsteno locekli.

1923. gadā Sergejs Vinogradovs sava ārzemju ceļojuma laikā pēc tikšanās ar emigrējušo krievu gleznotāju Nikolaju Bogdanovu-Beļski izlēma apmesties uz pastāvīgu dzīvi Rīgā.^[1]

Dzīvojot Latvijā, Sergejs Vinogradovs ražīgi un sasprindzināti strādāja. Viņš uzgleznoja simtiem mākslas darbu, kas atrodami gan dažādu valstu muzeju (arī Maskavas Tretjakova galerijas un Pēterburgas Krievu muzeja) ekspozīcijās, gan privātajās kolekcijās. Tikai nedaudzi S. Vinogradova mākslas darbi palika Latvijā. Rīgā Vinogradovs izveidoja glezniecības studiju, 1933. gadā notika viņa mācekļu darbu izstāde, pazīstamākie no viņiem bija А. Kopelovičs, N. Kazackis, M. Krūmiņš, J. Ņesterova, A. Spredova, M. Beatere, L. Aļeksejeva un T. Kosinska. Viņš publicēja daudz rakstu Rīgas laikrakstā Segodņa, piemēram, "Tikšanās ar Ļ. Tolstoju", "Mākslinieki brāļi Korovini", "S. Ščukins. Ievērojamā Maskavas kolekcionāra piemiņai", "Maskavas mecenāti", "Mani profesori", "Lieldienas Maskavā".

Miris 1938. gada 5. februārī Rīgā, apbedīts Pokrova kapos.^[2]

Galerija

Rīgas Konventa sēta
vasarnīcā
uz darbu
Pleskavas klosteris
spēle
nams
zēns pie upes
sēņošana
mājās
cellē
jaunkundze sarafānā
vecmāmiņa
draudzenes
Tulas sievas
Pleskavas klosteris
ubagi
tirgotāja pie patvāra
svētceļnieki
sādžas puikas
Baznīca Kadišos

Atsauces

↑ No "Segodņa večerom", 1925. gada 13. marta intervijas ar Sergeju Vinogradovu: Rīga ir klusuma pilna! Bet cik mīļš ir šis klusums! Cik nepieciešams tas bija man, nogurušajam! Tagad es ielūkojos detalizētāk. Un cik daudz šeit ir materiāla māksliniekam! Man vēl izdevās sastapties ar Jūrmalas, «štranda», kā to dēvē rīdzinieki, dzīves daļiņu... Bet pilsētā vēl ir sastopama pievilcīga senatne namos un ieliņās. Vietām, tieši kā dekorācijas no "Fausta". Dārzus un parkus es sastapu vēl zaļojošus. Un ar kādu labpatiku es lūkojos uz tiem, it īpaši pēc Ņujorkas, kur pat kociņa neredzēsi, izņemot Centrālo parku! Bet arī tas ir kaut kāds nedabisks un ne pavisam nav jaukskanīgs...
↑ russkije.lv Тatjana Feigmane

[1] No "Segodņa večerom", 1925. gada 13. marta intervijas ar Sergeju Vinogradovu: Rīga ir klusuma pilna! Bet cik mīļš ir šis klusums! Cik nepieciešams tas bija man, nogurušajam! Tagad es ielūkojos detalizētāk. Un cik daudz šeit ir materiāla māksliniekam! Man vēl izdevās sastapties ar Jūrmalas, «štranda», kā to dēvē rīdzinieki, dzīves daļiņu... Bet pilsētā vēl ir sastopama pievilcīga senatne namos un ieliņās. Vietām, tieši kā dekorācijas no "Fausta". Dārzus un parkus es sastapu vēl zaļojošus. Un ar kādu labpatiku es lūkojos uz tiem, it īpaši pēc Ņujorkas, kur pat kociņa neredzēsi, izņemot Centrālo parku! Bet arī tas ir kaut kāds nedabisks un ne pavisam nav jaukskanīgs...

[2] russkije.lv Тatjana Feigmane

[1]

[2]