Tula

Vikipēdijas lapa

Jump to navigation Jump to search

Tula

pilsēta

Тула

Tula

Karogs

Ģerbonis

Tula (Krievija)

Tula

Tula (Tulas apgabals)

Tula

Koordinātas: 54°12′N 37°37′E / 54.200°N 37.617°EKoordinātas: 54°12′N 37°37′E / 54.200°N 37.617°E

Apgabals

Dibināta

1146

Platība

• Kopējā

145 km²

Augstums

170 m

Iedzīvotāji (2017)^[1]

• kopā

485 221

3 456,1/km²

UTC+3 (UTC+3)

Mājaslapa

Tula Vikikrātuvē

Tula (krievu: Ту́ла) ir industriāla pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 193 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas, Upas upes krastos. Iedzīvotāju skaits 501 129 (2010. gada tautskaite). Tula ir Tulas apgabala administratīvais centrs.

Pilsēta šeit ir atradusies jau kopš 14. gadsimta. Daži vēsturnieki uzskats, ka Tula ir hronikās minētā pilsēta Taidula, kura dibināta 1146. gadā.

Pilsētas vārdā nosaukts mūzikas instruments - Tulas akordeons. Pazīstami ir arī Tulas prjaņiki, piparkūkām līdzīgi medus cepumi. Tula zināma arī kā samovaru rašanās vieta.

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tulai ir šādas sadraudzības pilsētas:^[2]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tulas kremļa siena
Kremļa tornis
Katedrāle
Ieroču muzejs
Maskavas dzelzceļa stacija
Ieroču rūpnīca
Pilsētas dome
Upas upe

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tula.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Oficiālā pilsētas vietne Archived 2020. gada 30. decembrī, Wayback Machine vietnē.
Tulas karte Yandex vietnē Archived 2008. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē.

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Tulas apgabala pilsētas

	Aļeksina Beļova Bogorodicka Bolohova Čekaļina Donska Jasnogorska Jefremova Kimovska Kirejevska Ļipki Novomoskovska Plavska Sovetska Suvorova Tula Ščokina Uzlovaja Veņova

s d l Krievijas federācijas subjektu galvaspilsētas un centri

Valsts galvaspilsēta: Maskava

Republiku galvaspilsētas	Abakana Čeboksari Čerkeska Elista Gornoaltajska Groznija Iževska Jakutska Joškarola Kazaņa Kizila Magasa Mahačkala Maikopa Naļčika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole (de jure Ukraina) Ufa Ulanude Vladikaukāza

Novadu centri	Barnaula Čita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kamčatska Stavropole Vladivostoka

Apgabalu centri	Arhangeļska Astrahaņa Belgoroda Blagoveščenska Brjanska Čeļabinska Irkutska Ivanova Jaroslavļa Jekaterinburga Južnosahaļinska Kaluga Kaļiņingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurgāna Kurska Ļipecka Magadana Murmanska Novosibirska Ņižņijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjazaņa Rostova pie Donas Samara Saratova Smoļenska Tambova Tjumeņa Tomska Tula Tvera Uļjanovska Veļikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voroņeža

Federālās pilsētas	Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina)

Autonomā apgabala centrs	Birobidžana

Autonomo apvidu centri	Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda

s d l Krievijas Impērijas struktūra (1721—1917) un lielākās pilsētas (1897)

Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samāra (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200)

Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708)	Arhangeļskas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijevas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa

Katrīnas I laika guberņas (1727)	Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijevas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa

Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads)	Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1782) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780)

Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem	Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)

Autoritatīvā vadība	VIAF: 146549900 GND: 4061188-7 BNF: cb12271156c (data) NKC: ge131140

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tula&oldid=3623577"

Slēptas kategorijas: