Pāriet uz saturu

Sestdienas talka

Vikipēdijas lapa
Sestdienas talka Bukmuižā 1935. gads.

Sestdienas talka (krievu: субботник) ir tradicionāla vides sakopšanas masu akcija bijušajās postkomunistiskajās valstīs, kurā sabiedrība tiek aicināta bez atlīdzības sakopt apkārtējo vidi: ēku kvartālu iekšpagalmus, zaļās zonas, darba vietu pagalmus u.tml. Tradicionāli tiek organizēta aprīlī vai maijā. Šādas talkas Austrumeiropā bijušas laukos tradicionālas ik pavasari, kad pēc sniega nokušanas visi dzimtļaudis tika sasaukti uzkopt muižas teritoriju, pirms sakopt savas sētas, ejot talkā arī kaimiņiem, taču par valsts mēroga organizētu masu akciju pārtapa PSRS.

Pirmā valsts varas inspirēta visas valsts mēroga ikpavasara vispārējās sestdienas talkas kustība kā "brīvprātīgs, organizēts bezmaksas darbs sabiedrības labā no valsts darba brīvajā laikā" aizsākās 1920. gada 1. maijā padomju Krievijā, kad tika izsludināta Viskrievijas sestdienas talka. Tā kļuvusi leģendāra, pateicoties padomju valsts vadoņa Ļeņina līdzdalībai tajā un baļķa nešanai.[1] Kopš tā laika ik pavasari šādas valsts mēroga vides sakopšanas talkas tika rīkotas katru gadu visā PSRS, bet pēc 2. Pasaules kara - arī citās t.s. socbloka valstīs un daļā no tām turpinās arī mūsdienās.

Mūsdienu Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā tradīcija ar nosaukumu "Lielā talka" (tautā pēc iesakņojušās tradīcijas turpināta dēvēt par "Lielo sestdienas talku"[2][3]) atsākta 2008. gada 13. septembrī par godu Latvijas 90. gadu jubilejai. Talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet talkas patrons ir Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš arī piedalījās pirmajā Lielajā talkā Lapmežciema pagastā. 2009. gada pavasara sestdienas talkā piedalījušies aptuveni 100 000 cilvēki.[4]

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Коммунистические субботники в Москве и Московской губернии в 1919—1920 гг. - Московский рабочий: Москва, 1950

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]