Anna Žīgure

Vikipēdijas lapa
Anna Žīgure
Latvijas vēstniece Igaunijā un Somijā
Amatā
1992 — 1993 (Igaunijā), 1998 (Somijā)

Dzimšanas dati 1948. gada 25. augustā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Dzīvesbiedrs(-e) Pēteris Zvagulis, Juka Rislaki
Profesija rakstniece, tulkotāja un diplomāte
Augstskola Tartu Universitāte

Anna Žīgure (dzimusi 1948. gada 25. augustā; Rīgā) ir latviešu rakstniece, tulkotāja un diplomāte, Latvijas vēstniece Igaunijā un Somijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1948. gada 25. augustā Rīgā rakstnieka Jāņa Žīgura un Amariļļa Lieknas-Virzas ģimenē. Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita. Mācījās Jūrmalas 4. vidusskolā, studēja Tartu Universitātes Filoloģijas fakultātes Igauņu valodas un literatūras nodaļā.

Strādāja par korektori žurnālā "Padomju Latvijas Komunists" (1972—1978), vēlāk par Latvijas Rakstnieku savienības konsultanti un valdes sekretāri (1978—1990). Atmodas kustības laikā bija biedrības "Latvija-Somija" priekšsēdētāja (1989—1991).

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija Latvijas vēstniece Igaunijā (1992—1993) un Latvijas vēstniece Somijā (1992—1998).

Precējusies ar somu žurnālistu un rakstnieku Juku Rislaki.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tulkojumi no igauņu un somu valodas, autobiogrāfiski un dokumentāli darbi un esejas. Publicējusi aprakstus par Somiju, recenzijas un rakstus par igauņu literatūru. 2019. gadā iznāca Annas Žīgures grāmata "Mūsu tautas gaita. Latvijas vēstures mirkļi".

  • "Ir laiks jeb neparasts notikums ar cepurēm" (stāsts bērniem, 1994)
  • "Es stāstu par Latviju" (2000)
  • "Marselīne" (autobiogrāfisks darbs par dzejnieci Elzu Stērsti, 2005)
  • "Viņi. Ceļā" (2009, 2. izdevums 2010. gadā)
  • "Viņi. Svešos pagalmos" (2012)
  • "Latvijas klusie varoņi" (kopā ar Pēteri Bolšaiti un Agnesi Lūsi, 2017)
  • "Graniittisen maan jalo kansa. Suomi ja suomalaiset latvilaisissa lehdissä, 1822-1945" (2017), latviskā tulkojumā "Ziemeļzemes cēlā tauta" (2018)[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vilis Šūmanis
Latvijas vēstniece Igaunijā
19921993
Pēctecis:
Andris Piebalgs
Priekštecis:
Jānis Tepfers
Latvijas vēstniece Somijā
19921998
Pēctecis:
Alberts Sarkanis