Anna Žīgure
Anna Žīgure | |
---|---|
Latvijas vēstniece Igaunijā un Somijā | |
Amatā 1992 — 1993 (Igaunijā), 1998 (Somijā) | |
| |
Dzimšanas dati |
1948. gada 25. augustā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Tautība | latviete |
Dzīvesbiedrs(-e) | Pēteris Zvagulis, Juka Rislaki |
Profesija | rakstniece, tulkotāja un diplomāte |
Augstskola | Tartu Universitāte |
Anna Žīgure (dzimusi 1948. gada 25. augustā; Rīgā) ir latviešu rakstniece, tulkotāja un diplomāte, Latvijas vēstniece Igaunijā un Somijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1948. gada 25. augustā Rīgā rakstnieka Jāņa Žīgura un Amariļļa Lieknas-Virzas ģimenē. Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita. Mācījās Jūrmalas 4. vidusskolā, studēja Tartu Universitātes Filoloģijas fakultātes Igauņu valodas un literatūras nodaļā.
Strādāja par korektori žurnālā "Padomju Latvijas Komunists" (1972—1978), vēlāk par Latvijas Rakstnieku savienības konsultanti un valdes sekretāri (1978—1990). Atmodas kustības laikā bija biedrības "Latvija-Somija" priekšsēdētāja (1989—1991).
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija Latvijas vēstniece Igaunijā (1992—1993) un Latvijas vēstniece Somijā (1992—1998).
Precējusies ar somu žurnālistu un rakstnieku Juku Rislaki.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tulkojumi no igauņu un somu valodas, autobiogrāfiski un dokumentāli darbi un esejas. Publicējusi aprakstus par Somiju, recenzijas un rakstus par igauņu literatūru. 2019. gadā iznāca Annas Žīgures grāmata "Mūsu tautas gaita. Latvijas vēstures mirkļi".
- "Ir laiks jeb neparasts notikums ar cepurēm" (stāsts bērniem, 1994)
- "Es stāstu par Latviju" (2000)
- "Marselīne" (autobiogrāfisks darbs par dzejnieci Elzu Stērsti, 2005)
- "Viņi. Ceļā" (2009, 2. izdevums 2010. gadā)
- "Viņi. Svešos pagalmos" (2012)
- "Latvijas klusie varoņi" (kopā ar Pēteri Bolšaiti un Agnesi Lūsi, 2017)
- "Graniittisen maan jalo kansa. Suomi ja suomalaiset latvilaisissa lehdissä, 1822-1945" (2017), latviskā tulkojumā "Ziemeļzemes cēlā tauta" (2018)[1]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis (1995)
- Somijas Lauvas Ordeņa Lielais Krusts (1998)
- Igaunijas Māras Zemes Krusta ordenis (2000)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Vilis Šūmanis |
Latvijas vēstniece Igaunijā 1992—1993 |
Pēctecis: Andris Piebalgs |
Priekštecis: Jānis Tepfers |
Latvijas vēstniece Somijā 1992—1998 |
Pēctecis: Alberts Sarkanis |
|