Sietnieku ezers

Vikipēdijas lapa
Sietnieku ezers
Koordinātas 56°54′22″N 25°51′31″E / 56.90611°N 25.85861°E / 56.90611; 25.85861Koordinātas: 56°54′22″N 25°51′31″E / 56.90611°N 25.85861°E / 56.90611; 25.85861
Platība 26,5 ha
Vidējais dziļums 2 m
Lielākais dziļums 5,5 m
Augstums v.j.l. 199,0 m
Izteka Ilzīte
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija
Salas 2
Sietnieku ezers (Latvija)
Sietnieku ezers
Sietnieku ezers

Sietnieku ezers atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Jumurdas pagastu. Tas atrodas Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, ietilpst Vējavas ezeru virknē. Caurteces ezers, tajā ietek strauts no Vidusezera, iztek Ogres pieteka Ilzīte. Sietnieku ezeru kopā ar Vidusezeru sauc par Lepu ezeriem.[1][2]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezera platība ir 26,5 ha, vidējais dziļums 2 m, maksimālais dziļums 5,5 m. Divas salas ar kopējo platību 0,1 ha. Ezera dibens ir smilšains ar dūņu un sapropeļa kārtu,[3] krasti — slīkšņaini. pārpurvojušies. Pārpurvošanos rada samazināta ūdens notece, ko var izraisīt gan senāka bebru darbība (aizdambētas notekas), gan ezera aizaugšana.[4]

Tuvākās apdzīvotās vietas ir Vējava (4 km) un Vestiena (5 km). Ezera krastos ir salīdzinoši sliktas peldvietas.[3]

Biocenoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezers stipri aizaudzis, tajā aug niedres, meldri, kosas, kalmes, cūkauši, cirvenes, baltās ūdensrozes, dzeltenās un sīkās lēpes, mazlēpes, ežgalvītes, peldošās glīvenes, mazie un trejdaivu ūdensziedi, glīvenes (spožās, skaujošās u.c.), pūslenes, mieturu daudzlapes, pusgrimušās raglapes, ūdensgundegas, elodejas, hāras, elši.

Tajā sastopamās zivis ir rauda, rudulis, līnis, asaris, līdaka, vēdzele, plaudis, karūsa. Ezerā dzīvo arī neliels skaits vēžu, ligzdo pīles.[3]

Aizsargājamie biotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sietnieku ezers atbilst ES aizsargājamam biotopam "Dabiski eitrofi ezeri ar Magnopotamion vai Hydrocharition veģetāciju", kā arī Latvijas īpaši aizsargājamam biotopam "Ezeri ar sīkās lēpes Nuphar pumila audzēm". Sīkā lēpe nav īpaši aizsargājama suga, tomēr ezeri, kuros tā sastopama, ir iekļauti īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstā, jo sīkā lēpe tiek uzskatīta par lobēlijuezereņu kompleksa pavadītājsugu.[4]

Aizsargājamo ainavu apvidus "Vestiena" dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā 2007. gada vasarā tika vērtēta teritorijā esošo ezeru ūdens kvalitāte. Sietnieku ezerā tā atzīta kā vidēja. Tā kā ezeram ir saimnieciskās darbības maz ietekmēti sateces baseini, tajā un apkārtnē koncentrējas nozīmīgas dabas vērtības.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A. Tidriķis Sietnieku ezers: Enciklopēdija Latvijas daba. 5. sēj. Rīga: Preses nams, 1998., 86. lpp. ISBN 9984-00-312-4
  2. Informācija par objektu Sietnieku ezers. LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2024.03.29.
  3. 3,0 3,1 3,2 www.ezeri.lv Skatīts: 2024.03.29.
  4. 4,0 4,1 4,2 Aizsargājamo ainavu apvidus „VESTIENA” dabas aizsardzības plāns (2011) Skatīts: 2024.03.29.