Madonas novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Madonas novads (2009—2021).
Madonas novads
Madonas novads Madonas novads
Madonas novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Madona
Kopējā platība:[1] 3 076,8 km2
 • Sauszeme: 2 960,1 km2
 • Ūdens: 116,6 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 27 699
Blīvums (2023): 9,4 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021-pašlaik): Agris Lungevičs(LRA/LZS)
Mājaslapa: www.madona.lv

Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads. Robežojas ziemeļos ar Gulbenes un Cēsu novadiem, rietumos ar Ogres novadu, dienvidrietumos ar Aizkraukles novadu, dienvidos ar Jēkabpils un Varakļānu novadiem un austrumos Rēzeknes un Balvu novadiem. Novada centrs atrodas Madonas pilsētā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aronas pagasts, Barkavas pagasts, Bērzaunes pagasts, Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta, Dzelzavas pagasts, Ērgļu pagasts, Indrānu pagasts, Jumurdas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Lubānas pilsēta, Ļaudonas pagasts, Madonas pilsēta, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Ošupes pagasts, Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts, Sausnējas pagasts un Vestienas pagasts.

Novada ietvaros no 2021. gada Indrānu pagastu un Lubānas pilsētu pārrauga Lubānas apvienības pārvalde; Cesvaines pilsētu un pagastu - Cesvaines apvienības pārvalde; Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus – Ērgļu apvienības pārvalde.[3][4][5]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada rietumu un centrālā daļa atrodas Vidzemes Centrālās augstienes augstākajā daļā (Gaiziņkalns 311 m, Sirdskalns 297 m, Nesaules kalns 284 m). Sīkāk tā šeit iedalās Augšogres pazeminājumā gar Ogres upi, Vestienas paugurainē augstienes centrā, un rajona ziemeļdaļā Piebalgas paugurainē un Augšgaujas pazeminājumā. Austrumdaļā — Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenums, Meirānu līdzenums un Aronas paugurlīdzenums ar Madonas — Trepes valni.[6] Augsnes — velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Aiviekste, Saikava), māls (Prauliena, Kaļļukalns), limonīts, saldūdens kaļķi (Ļaudona), grants (Jāņukalns, Madona, Jaunkalsnava), kūdra (Balto klānu, Olgas, Klānu purvi).[7][8]

Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 600 — 800 mm gadā, ar maksimumu rietumdaļā.[6]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

189 ezeri, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lubāna rietumdaļa, Kāla ezers (4 km²), Viešūrs (1,76 km²), Jumurdas ezers (1,74 km²).[7]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saieta laukums, Madona
Saieta laukums, Madona
Madonas Lielā iela 1918. gadā
Madonas stacija ap 1910. gadu

Ledus laikmeta beigās Latvijas teritorijā gar Daugavu un Lielupi no dienvidiem ienāca ziemeļbriežu mednieku ciltis. No Daugavas tie virzījušies arī uz Aiviekstes augšteci, kur Lubānas ezera apkārtnē atrodas Zvidzes apmetne — viena no senākajām mezolīta apmetnēm Latvijā. Aiviekste bija satiksmes ceļš, pa to uz Lubāna apkaimi jau pirms gadu tūkstošiem ceļojis dzintars, no kura gatavoti piekariņi, pogas un figūriņas.

XII gs. sākumā šeit cauri gājis tirdzniecības ceļš no Kokneses uz Alūksni. Livonijas Konfederācijas laikā apkārtne piederēja Rīgas arhibīskapijas vasaļiem. Pēc Livonijas kara nonāca Polijas pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva Zviedrija. Zviedrijas daļu 1721., bet Polijas 1772. gadā pievienoja Krievijas Impērijai. Tās laikā šī bija Vidzemes guberņas dienvidaustrumu daļa — Maliena. 19. gadsimta beigās pieauga piena lopkopības apjomi un nozīme — krejotavu un pienotavu blīvums vēlāk šeit bija lielākais Latvijā. Pirmais pasaules kara laikā te bija pagaidu apmešanās vieta bēgļiem no Kurzemes un Zemgales. Pēc 1920. gada agrārreformas muižas sadalīja jaunsaimniecībās. 1926. gadā izveidoja Madonas apriņķi, kas aptvēra arī lielu daļu tagadējā Gulbenes novada. Madonas rajons dibināts 1950. gadā, bet 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas laikā no rajona daļas izveidots Madonas novads. 2021. gada 1. jūlijā Madonas novadam tika pievienoti Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novadi.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
196742 580—    
197943 294+1.7%
GadsIedz.±%
198944 496+2.8%
200041 636−6.4%
GadsIedz.±%
201133 656−19.2%
202128 335−15.8%
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[10][11]
1. Madona Pilsēta 7280
2. Ērgļi Ciems Ērgļu 1700
3. Lubāna Pilsēta 1579
4. Cesvaine Pilsēta 1295
5. Barkava Ciems Barkavas 713
6. Jaunkalsnava Ciems Kalsnavas 660
7. Mārciena Ciems Mārcienas 595
8. Ļaudona Ciems Ļaudonas 578
9. Kusa Ciems Aronas 546
10. Lazdona Ciems Lazdonas 536
11. Sauleskalns Ciems Bērzaunes 512

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madonas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[12]
Latvieši (24727)
  
89.3%
Krievi (1779)
  
6.4%
Baltkrievi (280)
  
1.0%
Ukraiņi (202)
  
0.7%
Poļi (170)
  
0.6%
Lietuvieši (103)
  
0.4%
Čigāni (52)
  
0.2%
Igauņi (8)
  
0.0%
Ebreji (3)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (375)
  
1.4%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madonas novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina gan novada iedzīvotāju vajadzības, gan kravu transportu caur novadu. Pieci valsts pirmās šķiras autoceļi, kas krustojas novada centrā Madonā, nodrošina labu satiksmi ar citu novadu centriem — Cēsīm, Gulbeni, Varakļāniem, Pļaviņām, un nodrošina izeju uz valsts galvenajiem autoceļiem A6 (Rīga—Daugavpils), A12 (Rīga—Rēzekne), A2 (Rīga—Pleskava). Tā kā Madonas novads atrodas Austrumlatvijas vidusdaļā un novada administratīvais centrs Madonas pilsēta atrodas novada centrālajā daļā, tad attālumi no Madonas līdz kaimiņvalstu robežām ir līdzīgi attālumam līdz Rīgas ostai un Starptautiskajai lidostai Rīga:

  • Rīga — 165 km;
  • Igaunijas robeža — 130 km;
  • Krievijas robeža — 120 km;
  • Lietuvas robeža — 150 km.

Madonas novadu šķērso dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene. Madonā atrodas autoosta un dzelzceļa stacija.

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skandināvijas kausa posms Smeceres silā
Skats no Gaiziņkalna nogāzes Lielais Golgāts
Keramiķis Jānis Seiksts

Madonas novadā ir divas aktīvas tūrisma sezonas — vasarā un ziemā.

Ziemas sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar pirmās sniega segas parādīšanos Madonas novadā sākas aktīvā ziemas sporta un tūrisma sezona. Madonas novadā ziemā sniegs ir vidēji par 20 cm biezāks un ziema ilgst par vienu mēnesi ilgāk nekā citviet Latvijā. Madonas novadā ziemā ir iespējams nodarboties ar kalnu un distanču slēpošanu, snovbordu un tūbingu 4 ziemas sporta un atpūtas bāzēs. Sporta un atpūtas bāze "Smeceres sils"[13] ir specializējusies distanču slēpošanā un biatlonā. Smeceres silā regulāri notiek Latvijas un starptautiska mēroga distanču sacensības — Latvijas čempionāts distanču slēpošanā, 2013. gada pasaules un Eiropas čempionāts ziemas orientēšanās uz slēpēm, Skandināvijas kausa posmi.

Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna ziemeļaustrumu pusē tiek piedāvāta kalnu un distanču slēpošana, snovbords atpūtas bāzē "Gaiziņš".[14] Pāris kilometrus no Gaiziņkalna atrodas slēpošanas bāze "Viešūra kalns",[15] agrāk saukts par Lido kalnu. Atpūtas kompleksā "Rēķu kalns"[16] ir pieejama kalnu slēpošana un kameru trase.

Vasaras sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vasaras sezonā novadā īpaši attīstīts ir dabas tūrisms. Novadā 2020. gadā bija 15 īpaši aizsargājamās Natura 2000 dabas teritorijas, tai skaitā, 2 dabas rezervāti, 4 dabas parki, 1 ainavu apvidus un 8 dabas liegumi. Iecienītākie dabas objekti bija Gaiziņkalns un tā apkārtne, Teiču un Krustkalnu rezervāti, Kalsnavas arboretums, ezeri — Lubāns un tā apkārtne, Kāla un Viešūra ezeri, kā arī Aiviekstes upe. Šo dabas objektu apkārtnē ir atpūtas pakalpojumi un izziņas programmas — dabas takas, putnu novērošanas un dabas izziņas programmas, iespēja nopeldēties, laivu un velo noma.

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles[17] iekārtotas bijušajā Biržu muižas klēts ēkā. Muzejs ir viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtību krātuvēm Vidzemē, krājumā ir vairāk kā 126 000 vienību. Muzejā glabājas arī UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" eksponāts "Elzas Serdānes Sibīrijā rakstītā vēstule uz bērzu tāss". Medicīnas profesora A. Bieziņa muzejs "Jaundilmaņi" — Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja A. Bieziņa dzimtās mājas. Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas "Liepsalas", kurās atrodas piemiņas memoriāls Latvijas nacionālā karaspēka pirmajam komandierim.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Lubānas apvienības pārvalde - Lubānas apvienības pārvalde». www.lubana.lv. Skatīts: 2022-10-16.
  4. «Pārvalde». www.cesvaine.lv. Skatīts: 2022-10-16.
  5. «Kontakti - Ērgļu apvienības pārvalde». www.ergli.lv. Skatīts: 2022-10-16.
  6. 6,0 6,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  7. 7,0 7,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 327. lpp.
  8. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  461. lpp.
  9. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
  10. PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  11. LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  12. «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
  13. http://www.smeceressils.lv Arhivēts 2015. gada 13. oktobrī, Wayback Machine vietnē. www.smeceressils.lv
  14. http://www.gaizins.lv www.gaizins.lv
  15. www.viesurakalns.lv
  16. «www.rekukalns.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 6. janvārī.
  17. www.madonasmuzejs.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]