Ogre (upe)
- Šis raksts ir par Daugavas pieteku. Par citām jēdziena Ogre nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
- Šis raksts ir par Daugavas pieteku. Par citām jēdziena Ogrīte nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Ogre | |
|---|---|
.jpg) | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Sivēniņš 56°58′45″N 26°6′26″E / 56.97917°N 26.10722°E |
| Ieteka | Daugava 56°48′39″N 24°36′6″E / 56.81083°N 24.60167°EKoordinātas: 56°48′39″N 24°36′6″E / 56.81083°N 24.60167°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 188 km |
| Kritums | 222 m |
| Vidējā caurtece | 17,9 m³/s |
| Gada notece | 0,581 km³ |
| Baseina platība | 1730 km² |
| Galvenās pietekas | Līčupe, Aviekste |
 Ogre Vikikrātuvē
| |
Ogre (augštecē - Ogriņa, Ogrīte)[1] ir upe Latvijā, tek Madonas, Ērgļu, Vecpiebalgas, Lielvārdes un Ogres novados. Upes kritums 222 m (1,18 m/km), vidējais caurplūdums grīvā 17,9 m³/s, maksimālais — 177 m³/s, minimālais — 2,1 m³/s.[2] Daļa upes ietilpst Ogres ielejas dabas parkā.
Satura rādītājs
Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ogres izteka atrodas Vestienas paugurainē. Tecējuma sākumā Ogre pa īsām pietekām uzņem Piebalgas pauguraines ezeru ūdeņus, pa Sustalu arī lielo Vecpiebalgas ezeru ūdeņus. Ogres posms starp Cirstiem un "Lācīšiem" ietilpst Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū. Upe visā garumā līkumaina. Līdz Ērgļiem Ogre līkumo pa ieleju vai gravu ar stāvām nogāzēm, šeit tā ir visstraujākā. Krastos daudzviet dolomīta atsegumi. Kalnrēžu dolomītsmilšakmens pie Rembates, un Ogres dolomītu krauja pie bijušās Ogres kartona fabrikas ir aizsargājamie ģeoloģiskie objekti. Visu sezonu Ogre laivojama no bijušās Ogres HES (netālu no Baltavas stacijas), augstākā ūdenslīmenī no Ērgļiem, bet palos pat no Ineša pa Sustalu.
Pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kreisā krasta pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Labā krasta pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Gāršupe (12 km);
- Sustala (16 km);
- Risene (10 km);
- Alainīte (12 km);
- Meltne (13 km);
- Veģerupīte (7 km);
- Piparupīte (9 km);
- Nāruža (12 km);
- Līčupe (40 km);
- Skolasupe (14 km);
- Aviekste (28 km);
- Ranka (21 km).
- Norupīte (21 km)
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ogres upes senais vārds līvu valodā bija Wogene, Woga, kas pirmo reizi rakstos pieminēts Indriķa hronikas aprakstā par 1206. gada līvu sacelšanos pret krustnešiem.[3] Upes nosaukums varētu būt saistāms ar vārdu voog - "straume, plūsma, vilnis" vai voogama - "plūst, tecēt, viļņot".[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Informācija par objektu: Ogre». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 28. maijā.
- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
- ↑ Indriķa hronikas citāts (X. 4.): Appropinquante die statuto Lyvones armati ad colloquium iuxta fluvium Wogene c colliguntur. Seniores eciam de castro Holme, tocius mali exquisitores, ad eos navigio ascendunt et applicantes ad castrum Ykescolae e ipsos secum vocant. Latviskojums: "Noliktajai dienai tuvojoties, līvi apbruņojušies sapulcējās pie Ogres upes uz sarunām. Arī Salas pils vecākie, visa ļaunuma ierosinātāji, devās kuģī uz augšu pie viņiem un, piestājuši pie Ikšķiles pils, aicināja šos sev līdzi".
- ↑ Alvre P. Eesti ja liivi keeleaines Henriku Liivimaa kronikas. Keel ja kitjandus, 1985, Nr.1, lk.34. (igauniski)
| ||||||||||
