Vestienas pagasts
| Vestienas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
|
||||
| Novads: | Madonas novads | |||
| Centrs: | Vestiena | |||
| Kopējā platība:[1] | 118,3 km2 | |||
| • Sauszeme: | 109,4 km2 | |||
| • Ūdens: | 8,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 500 | |||
| Blīvums (2025): | 4,6 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
Vestienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Bērzaunes, Aronas, Liezēres, Sausnējas, Ērgļu un Jumurdas pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Vietalvas pagastu.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Augstākie pauguri: Dravēnu kalns (282,7 m), Boķu kalns (276,8 m), Rizgu kalns (262,9 m), Brantu Egļu kalns (262,1 m), Spirukalns (260 m) un Silakalns (254,9 m).
Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]
Upes
[labot | labot pirmkodu]Veseta, Skaldupīte, Ļaudonīte, Lubeja, Aronīte, Miltupīte, Savīte, Virdzīte un Ilzīte.
Ezeri
[labot | labot pirmkodu]Kālezers (407 ha), Viešūrs (176 ha), Talejas ezers (79,7 ha), Salājs (44,4 ha), Sietnieku ezers (26,5 ha), Ilziņš (21,9 ha), Sudzārdiņš (12,8 ha) un Asmenītis.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā Madonas apriņķa Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Vesetas un Vestienas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Vestienas ciems ietilpis Ērgļu (1949—1959) un Madonas (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vējavas ciemu, 1968. gadā — Sausnējas ciema padomju saimniecības Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu Bērzaunes ciema un daļu likvidētā Viesienas ciema.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
- Tolkas muižas kungu māja
- Vestienas muižas kungu māja (2000)
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotas vietas ir Vestiena (pagasta centrs), Krasti un Tolka.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Jānis Ilsters (1851—1889), latviešu skolotājs, botāniķis un folklorists.
- Jānis Priede (1874—1969), Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis.
- Eduards Liepiņš (1897—1938), padomju kara lidotājs.
- Voldemārs Pūce (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors.
- Frīdis Zālītis (1887—1944), latviešu pedagogs un vēsturnieks.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]
Šī sadaļa jāpapildina. |
Transports
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
| Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
