Vestienas pagasts

Vikipēdijas lapa
Vestienas pagasts
Vestienas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Madonas novads
Centrs: Vestiena
Kopējā platība:[1] 118,3 km2
 • Sauszeme: 109,4 km2
 • Ūdens: 8,9 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 509
Blīvums (2023): 4,7 iedz./km2
Mājaslapa: www.vestiena.lv
Vestienas pagasts Vikikrātuvē

Vestienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Bērzaunes, Aronas, Liezēres, Sausnējas, Ērgļu un Jumurdas pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Vietalvas pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstākie pauguri: Dravēnu kalns (282,7 m), Boķu kalns (276,8 m), Rizgu kalns (262,9 m), Brantu Egļu kalns (262,1 m), Spirukalns (260 m) un Silakalns (254,9 m).

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāla ezers maijā.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veseta, Skaldupīte, Ļaudonīte, Lubeja, Aronīte, Miltupīte, Savīte, Virdzīte un Ilzīte.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāla ezers (407 ha), Viešūrs (176 ha), Talejas ezers (79,7 ha), Salājs (44,4 ha), Sietnieku ezers (26,5 ha), Ilziņš (21,9 ha), Sudzārdiņš (12,8 ha) un Asmenītis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā Madonas apriņķa Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Vesetas un Vestienas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Vestienas ciems ietilpis Ērgļu (1949—1959) un Madonas (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vējavas ciemu, 1968. gadā — Sausnējas ciema padomju saimniecības Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu Bērzaunes ciema un daļu likvidētā Viesienas ciema.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 772—    
19671 229−30.6%
19791 012−17.7%
GadsIedz.±%
1989789−22.0%
2000835+5.8%
2011650−22.2%
GadsIedz.±%
2021544−16.3%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotas vietas ir Vestiena (pagasta centrs), Krasti un Tolka.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vestienas pasta ēka

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP