Sikiona

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sikiona
Σικυών
Sikyon Theater SE side DSC 5684a 1.jpg
Sikionas teātra drupas.
Sikiona (Grieķija)
Sikiona
Sikiona
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Grieķija
Reģions Sikionija
Koordinātas 37°59′03″N 22°42′40″E / 37.98417°N 22.71111°E / 37.98417; 22.71111Koordinātas: 37°59′03″N 22°42′40″E / 37.98417°N 22.71111°E / 37.98417; 22.71111
Veids Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras Sengrieķu
Piezīmes
Izrakumi no 1889. gada
Arheologi A.Filadelfejs
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Arheoloģiskais parks

Sikiona (gr. Σικυών) bija sengrieķu pilsēta Peloponēsas ziemeļaustrumos, pie Korintas līča, starp Asopas un Helisonas upēm. Sikionijas apgabals ("gurķu valsts") nosaukta sakarā ar dārzeņu audzēšanu, no sengr. σῐκυός "gurķis". Mūsdienās uz austrumiem no Sikionas atrodas neliela pilsētiņa Sikjona, kas līdz 1920. gada 21. augustam saucās Basiliko (Βασιλικό).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta bija apdzīvota jau vēlajā bronzas laikmetā. "Iliādā" tiek pieminēta kā Agamemnonam (Mikēnu ķēniņam) pakļauta apmetne. Mikēnu perioda pilsētu pēc doriešu invāzijas, pēc nostāstiem, no jauna dibināja Falks, Argosas valdnieka Temena dēls.

Ķēniņā varu ar laiku nomainīja oligarhija, bet ap 665. gadu pr.Kr. pilsētā nostiprinājās tirānija, kas pastāvēja 100 gadus. Dinastijas dibinātājs Ortagors, Andreja dēls, ieguva varu kā kara stratēģis, kurš novadīja veiksmīgu militāro kampaņu. Viņš izcēlās ar taisnīgu un likumīgu valdīšanu. Viņa valdīšanas laikā valdnieka brālis Mirons I izcīnīja uzvaru braukšanas sacīkstēs Olimpijā un uzstādīja tur mantnīcu ar uzrakstu "No Mirona un Sikionas iedzīvotājiem".

Pēc tam pilsētā valdīja Mirona I dēls, Aristonims. Mironu II, Aristonima dēlu, nogalināja viņa brālis Isodams. Taču lielāku slavu ieguva cits Mirona II brālis — Klisfens (ap 600—570 gadi pr.Kr.).[1] Viņam bija svarīga loma Pirmajā Svētajā karā. Viņš cīnījās pret varoņa Adrasta kultu, jo tas nāca no Sikionai naidīgās Argosas, bet tā vietā popularizēja Dionīsa kultu, kas, iespējams, sekmēja sengrieķu traģēdijas aizsākumu. Viņš centās slēgt savienību ar Atēnām un izprecināja savu meitu Agartisu Megaklam, Atēnu arhontam no Alkmeonīdu dzimtas.

Tirānija Sikionā ar Spartas palīdzību tika gāzta 555. gadā pr.Kr. (pēdējais tirāns, Eshins), un pilsētā tika izveidota demokrātiska pārvalde. 368. gadā pr.Kr. Efrons, kurš bija nozīmēts komandēt karaspēku, atjaunoja Sikionā tirāniju un valdīja līdz 365. gadam pr.Kr. 3. gadsimtā pr.Kr. ir zināmi tirāni: Kleons, Abantids, Pasejs un Nikokls. Tirāniju gāza Arats, un pilsēta pievienojās Ahajas savienībai.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sikiona bija slavena ar saviem amatniekiem un māksliniekiem. Pēc Plīnija Vecākā un Pausānija ziņām, ap 580—577 gadu pr.Kr. leģendārā Dedala skolnieki šeit dibināja mākslas skolu. Grieķi vēl apgalvoja, ka Sikionā aizsākās glezniecība. Konkrēti, šeit dzima pazīstamais grieķu gleznotājs Pauzijs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Елси Спафари, Коринфия-Арголида, издания ЕСПЕРОС, Афины, 2010., 52. lpp.