Dionīss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dionīsa statuja

Dionīss[1] (grieķu: Διόνυσος (Dionysos)) sengrieķu mitoloģijā ir zemes auglības spēku un vīnkopības dievs. Viņš māca ļaudis nodarboties ar vīnkopību. Dionīss rīkoja gaviles, ar apdullinošu mūziku un vīna reibumu izraisot cilvēkos ekstāzi, reliģisku aizmiršanos. Vēlāk šīs orģijas pārtapa karnevāliskos gājienos, saglabājot reliģiskā rituāla būtību. Laika gaitā Dionīsiji (svētki) kļuva ļoti populāri. Dionīss pats bija kā simbols pasaules cikliskumam. Gājiena priekšgalā atradās viegli ģērbtas sievietes, kas ar deju, ritmisku kustību un apreibinošu dzērienu palīdzību noveda sevi līdz ekstāzei. Kulminācija bija, kad šīs sievietes ar kailām rokām saplosīja dzīvu āzi. Dionīss ir Zeva un Semeles dēls. Saukts arī par Bakhu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kā pareizi sauc auglības un vīnkopības dievu sengrieķu mitoloģijā: Dionīss vai Dionīsijs (PDF). Latviešu valodas aģentūra. 2011. Skatīts: 2017. gada 10. maijā. Šīs dievības vārds ir Dionīss (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 600. lpp.), savukārt svētkus, kurus svinēja četras reizes gadā par godu auglības un vīnkopības dievam Dionīsam, sauca par Dionīsijiem.