Siltumnīcas gāze

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Siltumnīcas gāzes ir gāzes atmosfērā, kuras laiž cauri redzamo gaismu un tuvo infrasarkano starojumu, kas nāk no Saules, bet absorbē tālā diapazona infrasarkano starojumu, kuru izstaro Zemes virsma. Šis process izraisa tā saucamo siltumnīcas efektu, jo siltumnīcas gāzes darbojas kā savdabīgs siltumizolators. Siltumnīcas gāzes būtiski ietekmē Zemes atmosfēras temperatūru; bez tām planēta būtu auksta un uz tās neeksistētu dzīvība.[1][2] Saules sistēmā izteikti daudz siltumnīcas gāzu ir arī Veneras un Titāna atmosfērās.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Karl TR, Trenberth KE (2003). "Modern Global Climate Change". Science 302 (5651): 1719–1723. doi:10.1126/science.1090228.
  2. Le Treut H, Somerville R, Cubasch U, Ding Y, Mauritzen C, Mokssit A, Peterson T and Prather M. Historical Overview of Climate Change Science In: Climate Change 2007: The Physical Science Basis. Contribution of Working Group I to the Fourth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change (Solomon S, Qin D, Manning M, Chen Z, Marquis M, Averyt KB, Tignor M and Miller HL, editors) (PDF). Cambridge University Press, 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-26. Skatīts: 2008-12-14.