Silvija Radzobe

Silvija Radzobe;
Dzimusi	1950. gada 29. aprīlī; Talsi, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Mirusi	2020. gada 21. aprīlī (69 gadu vecumā); Rīga, Latvija
Nodarbošanās	teātra zinātniece un vēsturniece, teātra kritiķe, rakstniece
Citi apbalvojumi
	Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē (2007); Normunda Naumaņa Gada balva kritikā (2020)

Silvija Radzobe (dzimusi 1950. gada 29. aprīlī Talsos,^[1] mirusi 2020. gada 21. aprīlī Rīgā) bija latviešu teātra kritiķe, teātra zinātniece un vēsturniece, rakstniece, habilitētā mākslas zinātņu doktore un Latvijas Univeristātes pasniedzēja. Bija Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, izveidojusi Latvijas Universitātes Teātra zinātnes, vēstures un kritikas bakalaura un maģistra studiju programmas.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1950. gadā Talsos. Mācījās Talsu vidusskolā, studēja Latvijas Valsts Universitātē. Kopš 1973. gada publicēja daudz recenziju par teātra izrādēm, kā arī pētījumus par Latvijas teātra vēsturi un mūsdienu teātra procesiem. Sastādīja almanahu "Teātris un dzīve" (1983—1992).

Pētīja Aleksandra Čaka daiļradi, sarakstīja apceri "Brošūra par manu naidu" (1990) un pētījumu ""Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks" (2017, A. Čaka balva). 2019. gadā publicēja S. Radzobes veidoto grāmatu 100 izcili Latvijas aktieri. Meita Zane Radzobe arī kļuva par teātra kritiķi.^[2]

Mirusi 2020. gadā.

Apbalvojumi

Baltijas Asamblejas balva par kolektīvā pētījuma "Teātra režija Baltijā" vadīšanu (2007)
Normunda Naumaņa Gada balva kritikā (2020)^[3]

Bibliogrāfija

Cilvēks un laiks G. Priedes lugās. Rīga: Zinātne, 1982.
Рижский театр русской драмы (Rīgas Krievu drāmas teātris; līdzautore). Rīga: Zinātne, 1983.
Brošūra par manu naidu. Rīga: Liesma, 1990.
Latvijas teātris. 70. gadi (līdzautore). Rīga, 1993.
Latvijas teātris. 80. gadi (līdzautore). Rīga, 1995.
20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā (sastādītāja, līdzautore). Rīga: Jumava, 2002.
Postmodernisms teātrī un drāmā (sastādītāja, līdzautore). Rīga: Jumava, 2004.
Teātra režija Baltijā (sastādītāja, līdzautore). Rīga: Jumava, 2006.
Latvijas teātris: 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija (līdzautore). Rīga: Zinātne, 2007.
Teātra režija pasaulē (sastādītāja, līdzautore). Rīga: Jumava, 2009.
Uz skatuves un aiz kulisēm. Rīga: Zinātne, 2011.
1945—1950: teātris, drāma, kritika (sastādītāja, līdzautore). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2013.
Latvijas jaunā režija (sastādītāja, līdzautore). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2015.
„Kosmopolītu” lieta un Aleksandrs Čaks: dokumentāla hronika ar komentāriem. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2017.
100 izcili Latvijas aktieri. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019.

Atsauces

↑ «Silvija Radzobe». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2020-04-21.
↑ «Dubultportretā māte un meita - teātra kritiķes Silvija Radzobe un Zane Radzobe». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2020-04-21.
↑ ««NN Naktī» laurus plūc teātra kritiķe Silvija Radzobe un muzikoloģe Lauma Malnace». lsm.lv. 2020. gada 6. janvārī. Skatīts: 2020. gada 11. janvārī.

[1] «Silvija Radzobe». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2020-04-21.

[2] «Dubultportretā māte un meita - teātra kritiķes Silvija Radzobe un Zane Radzobe». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2020-04-21.

[3] ««NN Naktī» laurus plūc teātra kritiķe Silvija Radzobe un muzikoloģe Lauma Malnace». lsm.lv. 2020. gada 6. janvārī. Skatīts: 2020. gada 11. janvārī.

[1]

[2]

[3]