Simeons Deni Puasons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Simeons Deni Puasons
Siméon Denis Poisson
Simeons Deni Puasons
Personīgā informācija
Dzimis 1781. gada 21. jūnijā
Pitivjera, Francija
Miris 1840. gada 25. aprīlī (58 gadi)
Odesēna, Francija
Pilsonība Francija
Zinātniskā darbība
Zinātne Matemātika, Mehānika, Fizika
Darba vietas Parīzes politehniskā skola,
Parīzes Universitāte
Alma mater Parīzes politehniskā skola
Pasniedzēji Žozefs Lagranžs
Pjērs_Simons_Laplass
Studenti Mišels Šals, Žozefs Luivils, Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē, Žozefs Liuvils, Sadī_Karno
Sasniegumi, atklājumi Puasona sadalījums,
Puasona vienādojums,
Puasona iekava,
Puasona integrālis,
Puasona koeficients
Apbalvojumi Kopla medaļa (Copley Medal; 1832)

Simeons Deni Puasons (franču: Siméon Denis Poisson, 1781. gada 21. jūnijs — 1840. gada 25. aprīlis) bija franču matemātiķis, mehāniķis un fiziķis. Parīzes Zinātņu akadēmijas biedrs (1812.), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1826.).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Franču zinātnieks Simeons Deni Puasons dzimis 1781. gada 21. jūnijā Pitivjerā (franču: Pithiviers), netālu no Parīzes, nabadzīgā ģimenē. Kad Puasons sasniedza pusaudža vecumu, viņa tēvs, Hanoveras karaspēka karavīrs, pats iesāka savu dēlu izglītot, sapņojot par to, ka vēlāk tas strādās notariālā jomā. Tomēr tēvam šķita, ka nesaredz dēlā garīga darba spējas, un viņš nolēma nodot Simeonu Deni mācīties pie dziednieka.

Drīz jaunajam Simeonam uzticēja izārstēt augoni uz slima bērna rokas. Jau nākamajā dienā pacients nomira, jo operācija noritēja neveiksmīgi. Tas izraisīja Puasonā milzīgu izmisumu. Tajā pašā dienā viņš kategoriski atteicās turpināt mācības un atgriezās pie tēva.

Bērnībā Puasons ļoti labi mācījās, viņa skolotāji sacīja: «Maza zivtiņa kļūs par lielu, ja Dievs tās dzīvi pagarinās». 1798. gadā Simeons Deni Puasons ar atzinību nokārtoja eksāmenus un iestājās Politehniskajā skolā, kur viņa izcilās spējas pamanīja Lagranžs un Laplass. Tomēr viņam it nemaz nepadevās rasēšana un skolas administrācija, pārliecināta, ka par inženieri viņš nekad nekļūs, atļāva viņam šo disciplīnu nemācīties, aizvietojot to ar matemātiku.

  • 1800. gadā, pēc Politehniskās skolas pabeigšanas, Puasons nekur neiestājās, jo bija atstāts kā privātskolotājs, lai pasniegtu matemātikas stundas.
  • 1802. gadā ieņēma profesora palīga amatu, bet 1806. gadā profesora amatu (lasīja lekcijas par matemātisko analīzi).
  • 1809. gadā — ieņēma racionālās mehānikas profesora amatu Sorbonā.
  • 1812. gadā tika izvēlēts par Parīzes Zinātņu akadēmijas biedru, bet 1826. gadā — par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda biedru.

Pazīstamākie Puasona mācekļi ir:

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Puasons ir vairāk nekā 300 zinātnisku rakstu autors, kuri attiecas uz dažādām matemātikas jomām, matemātisko fiziku, teorētisko un debess mehāniku. No tiem nozīmīgākie un pazīstamākie:

  • Teorētiskajā un debess mehānikā vissvarīgākie ir: «Sur les in égalités séculaires des moyens mouvements des planètes». Šai rakstā ar otrās kārtas tuvinājumu tiek pierādīta planētu kustības stabilitāte. Otrajā rakstā, tajā pašā žurnālā: «Sur la variation des constantes arbitraires dans les questions de mécanique» tiek aprakstīts Puasona formulu par patvaļīgo kustību izvedums un pierādīta Puasona teorēma, pēc kuras izteikums, kas sastāv no dinamikas vienādojuma diviem integrāļiem, kuru sauc par Puasona iekavām, ir neatkarīgs no laika, bet atkarīgs tikai no orbītas elementiem. Nozīmīgi ir arī: «Sur la libration de la lune» («Connaissance des temps», 1812), «Sur le mouvement de la terre autour son centre de gravité» («Mémoire de l’académie des sciences», s. 7, 1827).
  • Pievilkšanas teorijas ietvaros ir nozīmīgi vēl divi raksti par elipsoīda pievilkšanu: «Sur l’attraction des sphéroides» («Connais. des temps», 1829. g.), «Sur l’attraction d’un ellipsoide homogène» («Mém. de l’acad. des sciences», s. 13, 1835. g.) un piezīme: «Remarques sur une équation qui se présente dans la théorie des attraction» («Bulletin de la société philomatique», 1813), kurā tiek aprakstīts tagad zināmas potenciāla teorijas formulas izvedums.
  • Matemātiskajā fizikā visvairāk nozīmīgi ir viņa raksti par elektrostatiku un magnētismu, it īpaši tpēdējie, kuri bija teorijas par īslaicīgu magnetizēšanu pamats. Tie ir: «Deux mémoire sur la théorie du magnetisme» («Mémoires de l’acad. des sc.», s. 5, 1821.—22. g.), «Mém. sur la théorie du magnetisme en mouvement» (s. 6, 1823. g.).
  • Ir svarīgi raksti par elastības teoriju un hidromehāniku, piemēram: «Mémoire sur les équations générales de l’equilibre et du mouvement des corps solides élastiques et des fluides» («J. de l'école polyt.», burt. 20), «Note sur le problème des ondes» («Mém. de l’acad. des sc.», s. 8, 1829. g.).
  • Būtiskākie un pazīstamākie raksti par matemātiku ir saistīti ar noteikto integrāli: «Sur les intégrales definies» («J. de l'éc. polyt.», burt. 16, 17, 18), par Furjē formulu (burt. 18, 19) un «Mémoire sur l’intégration des équations linéaires aux différences partielles» (burt. 19). Arī lielāki pēc apjoma raksti: «Traité de mécanique», «Théorie de l’action capillaire», «Théorie mathématique de la chaleur».

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]