Sadī Karno

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par fiziķi. Par politiķi skatīt rakstu Marī Fransuā Sadī Karno.
Sadī Karno
Sadi Carnot
Sadī Karno 1813. gadā
Sadī Karno 1813. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1796. gada 1. jūnijā
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1832. gada 24. augustā (36 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Tautība francūzis
Vecāki tēvs - Lazārs Karno
Brāļi Ipolits Karno
(brāļa dēls - Marī Fransuā Sadī Karno)
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika, inženierija
Darba vietas Francijas armija
Alma mater Politehniskā skola (Parīze)
Pasniedzēji Simeons Denī Puasons
Andrē Marī Ampērs
Fransuā Arago
Sasniegumi, atklājumi Karno cikls
Karno teorēma
Karno siltuma dzinējs

Nikolā Leonārs Sadī Karno (franču: Nicolas Léonard Sadi Carnot; dzimis 1796. gada 1. jūnijā, miris 1832. gada 24. augustā) bija franču fiziķis un inženieris. Tiek uzskatīts par "termodinamikas tēvu".[1]

Bija franču revolucionārās valdības Direktorijas locekļa, matemātiķa Lazāra Karno dēls. Nosaukts persiešu dzejnieka Saadi vārdā.[2]

1814. gadā pabeidzis mācības Politehniskajā skolā Parīzē (École Polytechnique).[3] No 1814. līdz 1819. gadam un no 1826. līdz 1827. gadam bijis inženieris Francijas armijā — inspicējis nocietinājumus, zīmējis plānus un rakstījis pārskatus.[4] 1821. gadā ciemojies pie tēva, kas pēc Napoleona Bonaparta varas krišanas emigrēja uz Vāciju, Magdeburgā un ieinteresējies par tvaika mašīnām.[4] Atgriežoties Francijā, centies izstrādāt tvaika mašīnu teoriju.[4] 1824. gadā izdevis monogrāfiju "Pārdomas par uguns dzinējspēku un mašīnām, kas šo spēku attīsta" (Réflexions sur la puissance motrice du feu et sur les machines propres à développer cette puissance), šī ir Karno vienīgā publikācija. Darbā apskatījis ideālu ciklu, kas mūsdienās pazīstams kā Karno cikls.[3] Viņa dzīves laikā darbs neguva popularitāti, tomēr vēlāk Rūdolfs Klauziuss un Viljams Tomsons izmantoja to otrā termodinamikas likuma izveidē un entropijas definēšanā. Karno teorijas izmantoja arī Rūdolfs Dīzelis, izstrādājot dīzeļdzinēju.[5]

Karno nomira 1832. gadā Parīzē, holeras epidēmijas laikā, 36 gadu vecumā. Baidoties no slimības izplatīšanās, lielākā daļa no Karno pierakstiem tika apglabāti kopā ar viņu.[1] Par godu Saadi Karno nosaukta Karno iela Gaujas ciemā Ādažu novada Carnikavas pagastā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Nicolas Léonard Sadi Carnot». Asme.org. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
  2. «Sadi Carnot». Britannica.com. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
  3. 3,0 3,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 689. lpp.
  4. 4,0 4,1 4,2 Valdis Rēvalds. Fizikas un tehnikas vēstures lappuses. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 215.—216. lpp. ISBN 9984-802-20-5.
  5. Rudolf Diesel. Theory and Construction of a Rational Heat Motor. E. & F. N. Spon, 1894.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]