Skaitļu teorija

Vikipēdijas lapa
Skaitot kopā metamo kauliņu uzmestos ciparus, vienmēr iegūs rezultātu, kas izteikts kā vesels skaitlis

Skaitļu teorija ir matemātikas nozare, kas pēta veselo skaitļu īpašības un to savstarpējās sakarības. Dažreiz šī nozare tiek saukta par “augstāko aritmētiku”.[1] Atsevišķi aprēķini ar konkrētiem skaitļiem, piemēram, , nav īpaši interesanti un parasti neietilpst skaitļu teorijas priekšmetā, tomēr pasniedzot šo piemēru kā Pitagora teorēmu, tas ir, , izteiksme kļūst par skaitļu teorijas apskates objektu. Svarīga veselo skaitļu īpašība, ko apskata skaitļu teorija, ir to dalāmība vienam ar otru. Nozīmīgākās problēmas, kas tiek apskatītas skaitļu teorijā, ir vienādojumu un vienādojumu sistēmu risināšana veselos skaitļos, un naturālo skaitļu sadalīšana pirmreizinātājos.[2] Ilgu laiku skaitļu teorija bija teorētiska matemātikas apakšnozare bez lieliem praktiskiem pielietojumiem, bet līdz ar datoru attīstību, skaitļu teorija tiek pielietota datorgrafikā (jo datora ekrāns sastāv no pikseļiem, kas ir diskrēti objekti, tāpēc uz tiem attiecas skaitļu teorijas sakarības), kriptogrāfijā, informācijas pārvades drošībā un citās jomās. Pēc būtības šajā matemātikas nozarē tiek aplūkotas tikai saskaitīšanas un reizināšanas darbības starp veseliem skaitļiem.

Dalāmība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svarīga veselo skaitļu īpašība, ko apskata skaitļu teorija, ir to dalāmība vienam ar otru. Saka, ka skaitlis ir dalītājs, jeb dalās ar , un apzīmē , jeb , ja eksistē tāds skaitlis , ka . Ja vieninieks un pats skaitlis ir vienīgie kāda skaitļa dalītāji, kur rezultātā iegūst veselu skaitli, tad tādu skaitli sauc par pirmskaitli. Jebkuru citu veselu skaitli var aplūkot kā pirmskaitļu reizinājumu, piemēram, vai . To var izmantot, lai atrast lielākais kopīgais dalītāju. Lai atrastu lielāko kopīgo dalītāju, efektīvi ir izmantot Eiklīda algoritmu. Skaitļu teorijā apskata arī negatīvos veselos skaitļus.

Saskaņā ar skaitļu teoriju, ir bezgalīgi daudz pirmskaitļu. Pirmskaitļa dalījumā rezultātu iegūst ar atlikumu, ja netiek dalīts ar viens vai ar to pašu pirmskaitli.

Skaitļu teorijas neatrisinātās problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaitļu teorijā ir vairākas neatrisinātas problēmas. Dažas no slavenākajām neatrisinātajām problēmām ir šādas:[3]

  • vai eksistē bezgalīgi daudz dvīņu pirmskaitļu, tas ir, vai eksistē bezgalīgi daudz pirmskaitļu pāris un ?
  • vai eksistē bezgalīgi daudz pirmskaitļu formā ?
  • vai katru pāra skaitli, kas ir lielāks kā 2 var izteikt kā divu pirmskaitļu summu? (Goldbaha problēma)
  • vai funkcijai , kas ir definēta ar sistēmu , kur pirmajā vienādojumā ir pāra skaitlis, bet otrajā ir nepāra skaitlis, cikls ir vienīgais? (Kollaca problēma)
  • Rīmaņa hipotēze.

Skaitļu teorijas matemātiķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaitļu teorijā lielu ieguldījumu ir devuši dažādu valstu matemātiķi: Kārlis Frīdrihs Gauss, Pafnutijs Čebiševs, Šrīnivāsa Rāmānudžans, Pāls Erdēšs un citi. Ievērojams Latvijas skaitļu teorētiķis bija Ernests Fogels. Viņa zinātniskajā darbībā ietilpa arī Rīmaņa hipotēzes pierādīšanas mēģinājumi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Чисел теория» (krievu). Энциклопедия Кругосвет. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 14. oktobrī.
  2. «Veselo skaitļu teorijas pamati» (Word Document) (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. septembrī. Skatīts: 2010. gada 14. oktobrī.
  3. P. Daugulis. «Veselo skaitļu teorija (14. lekcija)». Daugavpils Universitāte. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 15. oktobrī.

Ārēji avoti un saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]