Simona de Bovuāra (franču: Simone de Beauvoir, izrunā [simɔn də boˈvwaʀ]; dzimusi 1908. gada 9. janvārī, mirusi 1986. gada 14. aprīlī) bija franču eksistenciālisma filozofe, feministe un rakstniece. Simonas de Bovuāras 1949. gadā izdotais filozofiskas pētījums "Otrais dzimums" (Le deuxième sexe) tiek uzskatīts par feminisma otrā viļņa sākumpunktu. Pazīstama ir de Bovuāras ilgā un sarežģītā kopdzīve ar filozofu, Nobela prēmijas laureātu Žanu Polu Sartru.
Ietekmējusies no marksisma, maoisma un sociālisma. Rakstīja romānus, filozofiska, politiska un sociāla rakstura monogrāfijas, esejas un biogrāfijas, pie kurām pieskaitāma arī autobiogrāfija trīs sējumos. Bez "Otrā dzimuma" populārākie no viņas darbiem ir metafiziskie romāni, tādi kā Viešņa (L'invitée) un Mandarīni (Les mandarins).
Simona de Bovuāra piedzima Parīzē sīkpilsoņu ģimenē kā vecākā no divām meitām (māsa Helēna (Hélène de Beauvoir) vēlāk kļuva par gleznotāju), izglītību ieguva katoļu skolā Cours Désir un septiņpadsmit gadu vecumā sāka studēt filozofiju un matemātiku. 1926. gadā viņa uzsāka filozofijas studijas Sorbonnas Universitātē. Vēlāk, papildinoties Augstākajā normālskolā (École Normale Supérieure), iepazinās ar savu mūža partneri un domubiedri Žanu Polu Sartru. 1929. gadā viņa nokārtoja eksāmenu filozofijā, kļūstot par jaunāko cilvēku, kam tas izdevies, un tikai 9. sievieti ar filozofijas zinātņu grādu.